Latvijai ar budžeta vietām vajadzētu nodrošināt visus pilna laika studentus un tas ir mērķis, uz kuru valstij ir jāiet pēc iespējas ātrāk, runājot par Pasaules Bankas (PB) ieteikumu valdībai samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Viņš apšauba PB atzinumu par to, ka budžeta finansēto vietu skaits pēdējos trīs gados augstskolās ir palielinājies. "Es nezinu, kur PB eksperti ir ņēmuši datus par budžeta vietu palielinājumu. Tiesa ir palielinājies budžeta vietu īpatsvars, jo samazinās kopējais studējošo skaits. No valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits ir samazinājies par 3%. Es neredzu nekādu pamatu apgalvot, ka budžeta finansēto vietu skaits ir palielinājies," skaidro Vētra.
Viņš uzskata, PB priekšlikums, ka Latvijā vēl varētu mazināt budžeta vietu skaitu vai atrast kādas prioritātes, ir bezperspektīva nodarbošanās, jo augstākā izglītība ir ilgtermiņa pasākums un nav tādas metodes ar kuru varētu precīzi pateikt, kuras augstākās izglītības kvalifikācijas būs nepieciešamas darba tirgū pēc četriem, pieciem, sešiem gadiem.
"Nav izdomāta universālāka sistēma, proti, visos studiju virzienos ir jābūt pārstāvētam noteiktam studējošo skaitam, turklāt tam ir jābūt tādā skaitā, lai varētu nodrošināt studiju programmu, nevar valsts pasūtīt piecus studentus un sagaidīt, ka būs kvalitatīvas un efektīvas studijas. Ir jābūt grupai studentu, lai atmaksātos un var noorganizēt studiju procesu. Protams tautsaimniecības attīstības tendences ir jāņem vērā. Skolotājus, policistus, sociālos darbiniekus, veselības aprūpes darbiniekus, kā arī citu jomu darbiniekus tomēr var diezgan precīzi prognozēt, un tas jau tiek darīts. Tādēļ visās jomās nav vienāds studējošo skaits," uzskata AIP priekšsēdētājs.
Viņš pieļauj, ka patlaban var būt runa par to, ka netiek finansēti sociālo zinātņu studenti, kas būtu izņēmuma situācija nevis standartsituācija. "Es nevaru piekrist, ka tagad varētu mazināt valsts budžeta izdevumus augstākajai izglītībai, mazinot budžeta vietu skaitu. Apspriežams ir jautājums par sociālajām zinātnēm, kur ir relatīvi brīvs tirgus augstākajā izglītībā, tāpēc varētu uz pāris gadiem bakalaura un maģistra studiju līmenī nefinansēt pilna laika studijas. Taču tas maz ko ietekmētu, jo jau tagad sociālo zinātņu studiju programmās ir samazināts valsts finansēto vietu skaits," norāda Vētra.
Viņš uzsver, ka ir jābūt ļoti precīzai programmai, uz cik gadiem tiek pārtraukta sociālo zinātņu programmu finansēšana. Visās pārējās programmās - mākslas, izglītības, inženierzinātnes, lauksaimniecības programmās - jāorientējas uz to, ka visiem pilna laika studentiem ir valsts budžeta finansētas studiju vietas.
Kā liecina PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai, PB ieteikusi valdībai samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un izvērtēt finansējuma sadali, par prioritāti nosakot tās jomas, kur ir mazāk studēt gribētāju.
Vienlaikus PB atzīst, ka Latvijas valdības finansējums augstākajai izglītībai ir zems, salīdzinot ar citām valstīm. Neskatoties uz budžeta samazinājumu augstākās izglītības iestādēm, budžeta finansēto vietu skaits pēdējos trīs gados augstskolās ir palielinājies, kas liecina par mācību kvalitātes pasliktināšanos.