Spriedums: Norma par valsts augstskolu finansējuma ikgadēju pieaugumu neatbilst Satversmei

Likuma norma, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), kas pasludinājusi spriedumu lietā par 2019.gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjomu studijām valsts dibinātās augstskolās.

Grozījumi Augstskolu likumā, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā, taču tā arī ne reizi nav ievēroti. ST secināja, ka šādas normas pieņemšana jau no sākta gala bijis "tukšs solījums vēlētājiem".

LETA informēja, ka ST vērsās 31 Saeimas deputāts no opozīcijā esošās "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības frakcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas, kuri uzskatīja, ka Ministru kabinets, sastādot 2019.gada budžetu, nav ņēmis vērā Augstskolu likuma 78. panta 7. daļu, kas paredzēja ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.

Deputāti uzskatīja, ka, neizpildot Augstskolu likuma 78.panta septītās daļas prasības, 2019.gada budžeta likums nonāk pretrunā ar tiesiskuma principu, tiesiskās drošības principu un labas likumdošanas principu, kā arī no Satversmes 1. un 66.panta izrietošo ilgtspējas principu.

Savukārt ST secināja, ka Satversmes 1.pantam un 66.panta pirmajam teikumam neatbilst tieši Augstskolu likuma 78. panta 7. daļa, jo šis regulējums paredzēja faktiski pārnest budžeta sastādīšanu no izpildvaras uz likumdevējvaru, kas ir pretēji varas dalīšanas principam un Satversmes 66.panta pirmajam teikumam.

Satversmes 1.pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", bet 66.panta pirmajā teikumā teikts, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets".

ST norāda, ka no tiesiskas valsts principa izriet prasība ikvienai valsts iestādei rīkoties patiesi, bet šādas Augstskolu likuma normas pieņemšana jau no sākta gala bija "tukšs solījums vēlētājiem", jo šī norma nevarēja būt segta ar tautas uzticētiem līdzekļiem un šāda norma neatbilst tiesiskas valsts principam.

"Šāda rīcība arī apdraud ar Satversmi aizsargātās valsts demokrātiskās iekārtas pamatus," norādīja ST.

Spriedumā atzīmēts, ka Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka Augstskolu likuma konkrētās daļas ievērošana nebija iespējama, jo šajā normā noteiktās prasības bija pretējas valsts finansiālajām iespējām un vajadzībai pēc sabalansēta valsts budžeta.

ST uzsver, ka Satversmes 66. panta tekstā atklājas arī vairāki valsts budžeta tiesību konstitucionālie principi, tostarp valsts budžeta pilnīguma princips. Satversmes 66. pants prasa, lai valsts budžetā būtu atspoguļoti visi gaidāmie valsts ieņēmumi un ieplānotie izdevumi. Saeima var izvērtēt valdības piedāvāto ienākumu prognozi un izlemt, vai tā ir reāla.

Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz valsts budžeta sagatavotājam - Ministru kabinetam, kā arī apstiprinātājai - Saeimai - apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainām prognozēm vai aprēķiniem.

Tiesa norāda, ka Augstskolu likuma 78.panta 7. daļa prasīja, lai valdība ik gadus paredz noteikta apjoma finansējumu un tā pieaugumu valsts augstskolu izdevumu segšanai sasaistē ar IKP. Šāda prasība būtiski ierobežo valdības kompetenci un iespējas sastādīt ekonomiski sabalansētu valsts budžetu.

Tādējādi Augstskolu likuma 78.panta 7. daļa neatbilst Satversmes 1.pantam un 66.panta pirmajam teikumam, norāda ST.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.