Covid-19 skartajā Daugavpilī pagaidām neplāno mainīt mācību modeli

Attēlam ir ilustratīva nozīme © f64

Lai arī vairākās pilsētas skolās daļai skolēnu mācības pašlaik notiek attālināti, Daugavpilī pagaidām nav plānots mainīt mācību modeli, apliecināja pilsētas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Bohāne.

Daugavpilī izvēlēts A mācību modelis, kas paredz mācības klātienē. Taču attālināts mācību process pašlaik nodrošināts gan vairākām klasēm dažādās skolās, gan atsevišķiem skolēniem. Tostarp mājas karantīnā ir vairāki desmiti Daugavpils Ledus sporta skolas audzēkņi, kuri mācās dažādās vispārizglītojošās skolās.

Bohāne atzina, ka pašlaik netiek plānots mainīt mācību modeli, lai arī pirmdien izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aicināja iestādes domāt par B modeļa izvēli, kas paredz daļēji attālinātās mācības.

Līdz šim bija zināms, ka saistībā ar atklātajiem Covid-19 gadījumiem "Dinaburgas" hokeja komandā mājas karantīna noteikta aptuveni 35 Daugavpils Ledus sporta skolas audzēkņiem. Tāpat saslimšana ar Covid-19 konstatēta Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolēnam un Daugavpils 3.vidusskolas pedagogam.

Kā ziņots, pirmdien preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās Šuplinska atzina, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu izglītības iestādēs, tām, iespējams, būtu vairāk jādomā par B modeļa izvēli.

Ministre skaidroja, ka attālināto mācību procesu varētu ieviest pamīšus pa dienām vai nedēļām, īpaši uzsverot, ka šāda iespēja jāapsver lielajām skolām.

B modeli ministre aicināja ieviest ne tikai Rīgas skolās, bet visās. "Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," pirmdien uzsvēra Šuplinska.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais