Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017.gadā ieguldīja 7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance 2020".
Arī vienam pilna laika skolēnam no pamatskolas līdz augstskolai Latvija 2017.gadā tērēja mazāk nekā vidēji OECD valstis, ieguldot kopumā 6045 eiro (7121 ASV dolārus) uz skolēnu, kamēr vidēji OECD valstīs ieguldījums bija 9534 eiro (11 231 ASV dolāri).
Izglītības nodrošināšanas veids ietekmē resursu sadali starp izglītības pakāpēm un starp valsts un privātajām izglītības iestādēm, pauž OECD eksperti. Tā 2017.gadā Latvija vienam skolēnam pamatizglītībā un vidējā izglītībā tērēja 5744 eiro (6766 ASV dolārus), kas ir par 2744 eiro mazāk nekā vidējais OECD valstu izdevumu apmērs, kas ir 8488 eiro (9999 ASV dolāri).
Tāpat tiek uzsvērts, ka viena skolēna izmaksas privātajās izglītības iestādēs ir lielākas nekā valsts izglītības iestādēs vidēji visās OECD valstīs. Šāda situācija esot arī Latvijā, kur kopējie izdevumi publiskā sektora iestādēs no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai sasniedz 5741 eiro (6763 ASV dolārus) par skolēnu, tikmēr privātajās iestādēs izdevumi sasniedz 7079 eiro (8339 ASV dolārus).
Lielākajā daļā OECD valstu izdevumi par vienu vidējās izglītības skolēnu ir atkarīgi no programmas veida. Pārskatā norādīts, ka izdevumi par vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās parasti ir augstāki nekā par skolēnu vispārējās vidējās izglītības iestādēs augstāku aprīkojuma un darba vidē balstīto prasību izmaksu dēļ.
Vidēji OECD valstīs 2017.gadā izdevumi par vienu audzēkni profesionālās vidējās izglītības programmās bija par 1248 eiro (1470 ASV dolāriem) augstāki nekā vispārējās izglītības programmās. Latvijā situācija ir tāda pati, proti, izdevumi vienam audzēknim profesionālās vidējās izglītības iestādēs sasniedza 7324 eiro (8628 ASV dolārus), kas ir par 1341 eiro (1580 ASV dolāriem) vairāk nekā izdevumi vienam skolēnam vispārējās vidējās izglītības programmās.
Starp OECD valstīm Latvija bija no tām, kas sākumskolas līdz augstākās izglītības iestādēm tērēja mazāko iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu. 2017.gadā Latvija tērēja 4% no IKP sākumskolas līdz augstākās izglītības iestāžu vajadzībām, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā vidējais OECD valstu rādītājs, liecina pārskatā ietvertie dati.
Attiecībā uz izglītības pakāpēm Latvija no IKP mazāk nekā vidēji OECD tērēja pamatizglītībai, vidējai izglītībai un augstākajai izglītībai.
Tiek ziņots, ka no 2012.gada līdz 2017.gadam OECD valstīs izdevumi uz vienu izglītojamo no sākumskolas līdz augstākās izglītības pakāpei gadā vidēji palielinājās par 1,3%. Latvijā izglītības iestāžu izmaksas pieauga vidēji par 1,6% gadā, kamēr skolēnu skaits gadā vidēji samazinājās par 0,6%.
Galarezultātā šajā periodā tika novērots gada vidējais izdevumu pieaugums uz vienu skolēnu 2,3% apmērā.
OECD pārskatā arī teikts, ka kapitālizdevumu daļa Latvijā par sākumskolas līdz augstākās izglītības iestādēm ir lielāka nekā vidēji OECD. Pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē kapitālizdevumi veido 12% no kopējām izglītības iestāžu izmaksām, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs.
Savukārt augstākās izglītības pakāpē kapitālās izmaksas ir 10%, kas atbilst OECD valstu vidējam rādītājam.
Atalgojums skolotājiem un citiem izglītības iestāžu darbiniekiem veido lielāko kārtējo izmaksu daļu no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai. 2017.gadā Latvija 74% tās kārtējo izdevumu novirzīja darbinieku atalgojumam, kas atbilst vidējam rādītājam OECD valstīs.
Tomēr darbinieku atalgojums augstākās izglītības iestādēs parasti veido mazāku kārtējo izdevumu daļu, jo tajās ir lielākas telpu un aprīkojuma izmaksas.
OECD pārskatā norādīts, ka Latvijā darbinieku atalgojums veido 65% kārtējo izdevumu augstākās izglītības iestādēs, bet 77% pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Vidēji OECD valstīs šis sadalījums ir 67% augstākajā izglītībā un 77% pamatizglītībā un vidējā izglītībā.
