Valdības iepriekš pieņemtās izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā nediskriminē maksas studentus, jo viņi nav stipendiju subjekti, norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa.
Jau ziņots, ka 2020./2021.mācību gadā valsts augstskolu budžeta studentiem minimālās mēneša stipendijas apmērs tika palielināts no 99,60 eiro uz 200 eiro, kā arī tika palielināts kopējais stipendiju skaits par vēl aptuveni 743 studentiem.
Viņa klāstīja, ka vērtējot, vai tiek ir diskriminēti maksas studenti valsts vai privātajās augstskolās, jāņem vērā tas, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu stipendijas valstī ir tiesīgi saņemt tikai budžeta studenti.
"Grozīto noteikumu subjekti ir tikai "budžetnieki". Līdz ar to regulējums arī pirms šiem grozījumiem nebija attiecināms uz maksas studentiem, tāpēc maksas studenti un budžeta studenti nav salīdzināmās kategorijās šo noteikumu grozījumu kontekstā," pauda Ūsiņa.
Ūsiņa skaidroja, ka stipendijām paredzētais finansējums tiek sadalīts proporcionāli valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitam, nevis kopējo studējošo skaitam, jo tikai valsts finansētās budžeta vietās studējošie var pretendēt uz stipendijām saskaņā ar Augstskolu likuma 52.pantu.
Turklāt maksas studentiem Covid-19 laikā nav liegtas citas pieejamās atbalsta iespējas gan studentiem, gan nestudentiem, uzsvēra Ūsiņa.
Tiesībsarga biroja pārstāve arī norādīja, ka ikvienam ir tiesības pretendēt uz studijām budžeta vietās. "Maksas studijas nav nolemtība, visu izšķir sekmes un to rādītāji gan iestājeksāmenos, gan studiju laikā. Turklāt katru pusgadu/gadu visi studenti iziet cauri "sekmju sietam", kas nozīmē, ka, ja "budžetnieks" ir vājš, viņš zaudē budžeta vietu un viņa vietā aizrotē stiprākais no maksas studentiem un otrādi," skaidroja Ūsiņa.
Tāpat juriste atzīmēja, ka tas, ka maksas studentiem ārpus ārkārtējās situācijas vai Covid-19 laikā nemaksā valsts stipendiju vai kādu citu speciālu atbalstu, kas mērķēts Covid-19 negatīvo ietekmju mazināšanai, nenozīmē, ka šiem studentiem nav pieejamas citas atbalsta formas vai finansiālās situācijas stiprināšanas veidi un avoti.
Pēc viņas paustā, sākoties Covid-19 pandēmijai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklēja risinājumus, kā mazināt krīzes ietekmi uz izglītības un zinātnes nozari, tostarp studējošajiem. Patlaban studējošajiem tiek piedāvātas pavisam trīs atbalsta iespējas, no kurām pirmās divas attiecas uz visiem studentiem un viena - par 100 eiro uz vienu mācību gadu paaugstināta stipendija - attiecas tikai uz valsts augstskolu budžeta vietās studējošajiem.
Ūsiņa klāstīja, ka jaunajā 2020./2021.studiju gadā būs būtiski atvieglota iespēja saņemt studiju un studējošā kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, kā arī studentiem pieejamas Labklājības ministrijas piešķirtās nodarbinātības stipendijas.
"Turklāt uz visiem studējošajiem, tāpat kā ikvienam cilvēkiem valstī, kas maksā vai maksāja nodokļus, kas pēc savas iniciatīvas pilnveido savu izglītību pēc valsts obligātās izglītības iegūšanas, apmeklējot kursus vai studijas, ir pieejami bezdarbnieka un dīkstāves pabalsti," atzīmēja Ūsiņa, uzsverot, ka privātām augstskolām ir tiesības materiāli atbalstīt augstskolā studējošos no saviem līdzekļiem.
Pēc viņas paustā, ja valsts stipendijas privāto augstskolu studējošiem novirzītu arī privātajām augstskolām, tā būtu konkurences kropļošana un Eiropas vienotā tirgus konkurences pārkāpums gan saskaņā ar Eiropas Savienības, gan nacionālo tiesisko regulējumu, jo privātās augstskolas strādā kā komersanti peļņas gūšanas nolūkā.
"Atbalsts studējošo noturēšanai privātajās augstskolās ir netiešā veidā komercdarbības atbalsts, un privātās augstskolas var izmantot citus, uzņēmumiem paredzētus atbalsta veidus," uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 11.augustā, atbalstīja 5,1 miljona eiro piešķiršanu studentu stipendijām, kā arī palielināja minimālās stipendijas apmēru līdz 200 eiro.
Jaunā norma paredz, ka stipendijas saņems tie studējošie, kuri mācās valsts budžeta vietās. Tie, kuri paši maksā par studijām, uz stipendijām nevarēs pretendēt. Pret šo normu iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas uzskata, ka tieši tie studenti, kuri par izglītību maksā paši, ir augstākā riska kategorijā, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka to nosaka Augstskolu likums.
