Rīgā tiks paaugstināts minimālais skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, savukārt citās pilsētās un novados, ņemot vērā demogrāfisko faktoru ietekmi, to samazinās, paredz valdības atbalstītie Ministru kabineta noteikumi "Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss".
Noteikumus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura skaidro, ka viens no valsts ģimnāzijas statusa iegūšanas un saglabāšanas kritērijiem 10.-12.klasē Rīgā būs noteikts paaugstināts minimālais skolēnu skaits, savukārt citās pilsētās un novados - mazāks minimālais skolēnu skaits izglītības iestādes 10.-12. klasē, nekā spēkā esošajā normatīvajā regulējumā.
Jaunie noteikumi paredzēs, ka Rīgā tie nedrīkstēs būt mazāk par 300 izglītojamajiem, taču Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā - ne mazāk kā 170 izglītojamie.
Vienlaikus jaunie noteikumi paredz, ka administratīvajās teritorijās, izņemot valstspilsētas, nedrīkstēs būt mazāk kā 105 izglītojamie. Noteikumi arī paredz, ka Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, izņemot Daugavpili, tuvumā esošajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kurās politisku un sociālu cēloņu dēļ ir aktuāla valsts ģimnāziju saglabāšana, minimālais skolēnu skaits 10.-12. klasē ir 75 skolēni.
IZM norāda, ka, lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023.gada 31.decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādēm nepiešķirs, līdz ar to valsts ģimnāziju kopējais skaits tuvākajos trīs gados nepalielināsies.
Pēc ministrijā sniegtās informācijas, demogrāfisko faktoru darbības un Latvijas iedzīvotāju emigrācijas dēļ valsts ģimnāzijās nereti rodas situācijas, kad divu līdz trīs skolēnu iztrūkuma dēļ ir apdraudēta valsts ģimnāzijas statusa saglabāšana un līdz ar to arī izglītības iestādes mācību darbs. Ievērojot minēto, noteikumos valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanai paredzēta zemāka minimālā skolēnu skaita norma.
Tāpat noteikumi paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārizglītojošo skolu 10.-12.klasēs, pie kura pastāv iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajai vispārizglītojošajai vidusskolai pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu.
Vidusskolas Rīgā to varēs, ja to izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 600, turpretī vidusskolai Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā, ja attiecīgajā pilsētā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 340.
Savukārt vidusskolas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu, Ogri, Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni, Jūrmalu, Jēkabpili un Valmieru, varēs pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 210.
Vienlaikus vidusskolai normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir ES ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 150.
Pieņemtie noteikumi paredz, ka izglītības iestāde, kas pretendē uz valsts ģimnāzijas statusu, pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju ne vēlāk kā līdz kārtējā mācību gada 15.janvārim iesniedz ministrijā iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu, kā arī dokumentus, kas apliecina atbilstību noteikumos minētajiem kritērijiem iepriekšējos trīs mācību gados - izņemot kritērijus par izglītojamo skaitu izglītības iestādē un attiecīgajā administratīvajā teritorijā, jo tos paredzēts vērtēt par kārtējo mācību gadu.
Saskaņā ar noteikumos paredzēto, valsts ģimnāzijai katru mācību gadu līdz 15.janvārim elektroniskā formā jāiesniedz ministrijai informācija par kritēriju izpildi iepriekšējā mācību gadā.
Līdztekus paredzēts, ka gadījumā, ja valsts ģimnāzija trīs mācību gadus pēc kārtas nenodrošina atbilstību katram no šo noteikumu minētajiem kritērijiem, IZM iesniegs valdībā rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu izglītības iestādei ar nākamā mācību gada 1.septembri.
No tā izriet, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšanai nav obligāti nepieciešams, lai valsts ģimnāzija neizpildītu vienu un to pašu kritēriju atkārtoti trīs mācību gadus. Lai izglītības iestādei anulētu valsts ģimnāzijas statusu, ir pietiekami, ka katrā no trīs pēc kārtas sekojošiem mācību gadiem netiek nodrošināta atbilstība jebkuram vienam no noteikumu projektā minētajiem kritērijiem, uzsver IZM.
Tāpat IZM izstrādātie noteikumi pieļaus jau statusu ieguvušai valsts ģimnāzijai ikgadējās darbības izvērtēšanas ietvaros atbilst noteiktajam izglītojamo skaita kritērijam arī gadījumā, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī ir par 10% mazāks nekā noteiktais minimālais skaits, pretendējot uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu.
Līdz ar to, noteikumi paredz, ka valsts ģimnāzija pēc tās statusa iegūšanas uzskatāma par atbilstošu iepriekš minētajam kritērijam par izglītojamo skaitu, ja valsts ģimnāzijā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 270 izglītojamie Rīgā, ne mazāks kā 153 izglītojamie - Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā, ne mazāks kā 94 izglītojamie - administratīvajās teritorijās, izņemot Rīgu, Ogri, Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni, Jūrmalu, Jēkabpili un Valmieru, un ne mazāks kā 67 izglītojamie - normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir ES ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili.
Ministrijā uzsver, ka šie noteikumi ir izstrādāti Latvijā notiekošās vispārējās izglītības satura reformas kontekstā valsts ģimnāziju kā kvalitatīvu vispārējo izglītību nodrošinošu un skolēnu izcilību veicinošu skolu turpmākai attīstībai un valsts ģimnāziju reģionālā metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra funkciju turpmākai īstenošanai.
IZM skaidro, ka jau šobrīd Ministru kabineta noteikumi "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss. Tomēr, lai uzsvērtu valsts ģimnāziju lomu un precizētu funkcijas, nepieciešams jauns normatīvais regulējums, kurā akcentēti kritēriji valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai un valsts ģimnāziju darbībai, tādējādi pilnvērtīgi izpildot valsts ģimnāzijām noteiktos uzdevumus.
Attiecīgi iepriekš minētie noteikumi zaudēs spēku, un šie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.
Tāpat noteikumos ir precizēti valsts ģimnāziju uzdevumi, kā arī no normatīvā regulējuma ar 2021.gada 1.septembri tiks izslēgtas ģimnāzijas kā izglītības iestāžu tips, jo no 2018.gada 1.augusta ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir.
IZM paredz, ka perspektīvā uz valsts ģimnāzijas statusu varēs pretendēt izglītības iestāde, kuras 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē, pēc vidējās vērtības pēdējo trīs mācību gadu laikā ir ne mazāks kā 65%.
Obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir izglītības kvalitāti noteicošo faktoru kopuma plašāks mērījums nekā centralizēto eksāmenu vidējais procentuālais novērtējums, uzskata ministrijā. Plānots, ka pilnīga atbilstība minētajam kritērijam ir nodrošināma no 2029.gada 1.augusta, līdz tam kā pārejas norma ir paredzēts ar pakāpeniski pieaugošu valsts pārbaudes darbos uzrādīto mācību sasniegumu līmeņa tendenci noteikts pagaidu normatīvais regulējums.
Tāpat noteikumos kā minimālā prasība ir paredzēts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu pretendējoša izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmu apguvē klātienes izglītības ieguves formā īsteno ne mazāk kā trīs izglītojamiem piedāvāto padziļināto kursu komplektus, ne mazāk kā piecus izglītojamiem piedāvātos padziļinātos kursus un ne mazāk kā divus izglītojamiem piedāvātos specializētos kursus.
Vienlaikus noteikumi nosaka, ka kā valsts ģimnāzijas statusa iegūšanas kritērijs ir paredzēts, ka izglītības iestāde iepriekšējā mācību gada laikā ir īstenojusi ne mazāk kā trīs meistarklases citu izglītības iestāžu, tostarp valsts ģimnāziju, pedagogiem un elektroniskajā vidē publicējusi attiecīgo mācību stundu mācību materiālus ar metodiskiem ieteikumiem to izmantošanai.
IZM skaidro, ka meistarklase ir viena vai vairākas mācību stundas, kas stundu vērotājiem tiek organizētas ar mērķi demonstrēt mācību satura apguves organizācijas veidus un mācību metodikas novitātes.
Tāpat noteikumos ir akcentēta valsts ģimnāziju darbība skolēnu spēju, talantu attīstīšanā un, tādējādi, viņu sagatavošanai turpmākajām mācībām augstākās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka izglītības iestādes pedagogiem vai daļai no izglītības iestādes pedagogiem reģionālā vai valsts līmenī ir pienākums piedalīties vismaz vienā no norādītajiem izglītības pilnveides pasākumiem - mācību satura izveidē, izglītības satura pilnveidē, vai izglītības satura apguves izvērtēšanā.
Pēc IZM sniegtās informācijas, valsts ģimnāziju tīkls iepriekšējos 15 gados ir pakāpeniski pieaudzis no 14 valsts ģimnāzijām 2004.gadā līdz 30 valsts ģimnāzijām 2019.gadā.
Tāpat uzsvērts, ka kopējais skolēnu skaits laika periodā no 2017./2018.mācību gada līdz 2019./2020. mācību gadam valsts ģimnāzijās ir pieaudzis no 13,76% līdz 15,96% no kopējā skolēnu skaita vispārējās pamatizglītības programmās 7.-9. klases posmā un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Noteikumi stāsies spēkā ar 2020.gada 1.septembri. Pēc IZM paustā, šāds spēkā stāšanās termiņš ir noteikts, jo izglītības iestādēm, kurām jau ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, būs nepieciešams nodrošināt atbilstību noteikumu projektā ietvertajiem kritērijiem jau sākot ar 2020./2021. mācību gadu.
Savukārt to izglītības iestāžu, kuras plāno pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu ar 2024.gada 1.septembri, atbilstība šajā noteikumu projektā ietvertajiem kritērijiem tiks vērtēta par 2020./2021., 2021./2022. un 2022./2023. mācību gadu.
