No šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lēma valdība.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs otrdien informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.
Distancēšanās izglītības iestādē ir saistīta ar koplietošanas telpu piepildījumu un izglītojamo plūsmu koordinēšanu, pēc iespējas izslēdzot plūsmu pārklāšanos un drūzmēšanos. Tieši šis aspekts ir atstāts dibinātāja ziņā, jo katras skolas iespējas var atšķirties.
"Meklējot modeļus mācību procesam jaunajā mācību gadā, esam rosinājuši Veselības ministriju uztvert klasi (profesionālajā un augstākajā izglītībā - grupu) kā noslēgtu personu grupu, līdzīgi kā šobrīd uztver darbavietu pieaugušajiem vai kā tiek organizēts darbs pirmsskolas mācību iestādē. Savukārt pati izglītības iestāde lemj, kā mazināt klašu vai grupu pārklāšanos, īpaši koplietošanas telpās. Varianti var būt dažādi: nosakot atšķirīgu mācību stundu laiku; ja ir iespēja un nepieciešamība, izmantot papildus telpas; variēt vecākajās klasēs klātieni ar attālināto mācību procesu vai arī organizēt darbu maiņās," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka, īstenojot A modeli, ieteicams dot iespēju vecāko klašu skolēniem izmantot līdz 20% no kopējā mācību laika patstāvīgam darbam klātienē vai attālināti, lai nostiprinātu pašvadītu mācību prasmes. To nosaka gan attālināto mācību pozitīvā pieredze, gan jaunā kompetenču pieejā veidotā satura ieviešanas uzsākšana.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar VM un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Noteikumos īpaši izcelti trīs aspekti:
• klase vai grupa pielīdzināma slēgtai kopai, kas ļauj mācību procesu atsākt klātienē, tai pašā laikā ir paredzēts, kas notiek, ja distancēšanos (klašu vai grupu plūsmu pārklāšanās) ir ievērot grūti vai ja pasliktinās epidemioloģiskā situācija lokāli vai valstī,
• tiek rosināts veikt izmaksu pieauguma vai samazinājuma (pret laika periodu no 2019.gada 1.augusta līdz 31.decembrim) uzskaiti, ko dibinātājs vai iestāde veikusi no saviem finanšu līdzekļiem,
• noteikta kārtība starptautisko sporta pasākumu norisei.
Vienlaikus ir izstrādāti ieteikumi mācību procesa organizēšanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kas paredz B un C mācību procesa modeļus, kas atšķiras no epidemioloģiskās situācijas un spējas nodrošināt drošības pamatprasības. Prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos var notikt klātienē, daļēji klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus.
Ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos, pasākumos, skolai ir jāplāno B modelis. Tas paredz, ka 1.-6.klase mācās klātienē, bet 7.-12.klasei mācības var tikt organizētas klātienē (40-60%) un attālināti. Savukārt profesionālās izglītības iestādēm 60-80% izglītības iestādes telpās, 20- 40% attālināti. Augstskolās šī proporcija ir atkarīga no studiju programmas specifikas.
Savukārt C modelis - mācības 1.-12.klasei organizējot tikai attālināti - tiek piemērots tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi.
"Ja centrs konstatēs saslimšanas gadījumu ar Covid-19, kas būs saistīts ar konkrētu izglītības iestādi, centrs veiks epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā nosakot personu loku, kas bijušas ciešā kontaktā ar saslimušo. Vadoties no epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem par Covid-19 izplatības riskiem konkrētajā izglītības iestādē un kontaktpersonu loku, tiks noteikti konkrēti pretepidēmijas pasākumi, tai skaitā, ja nepieciešams, tiks rekomendēts ieviest karantīnas pasākumus izglītības iestādē un uzsākt mācības attālināti," sacīja SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Organizējot 1.septembri - Zinību dienu - izglītības iestādes ir aicinātas ievērot vispārējās prasības attiecībā uz pulcēšanās nosacījumiem saskaņā ar MK noteikumiem Nr.360.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām noteikumu projekts papildus jaunus nosacījumus neizvirza - tās darbojas jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus piesardzības pasākumus.
Atsevišķi izstrādāti ieteikumi Covid-19 drošības pasākumiem un darba organizācijai arī pirmsskolas izglītības iestādēm, augstskolām un sporta pasākumiem. Tie tiks izsūtīti izglītības iestādēm, sporta federācijām, kā arī būs pieejami IZM tīmekļvietnē.
Izglītības iestādes operatīvi reaģēs un pielāgosies piesardzības pasākumiem, ko nosaka mācību procesa organizēšana klātienē, aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa uzsvēra, ka galvenais ir nodrošināt skolēnu un skolu darbinieku veselību, kā arī skolām svarīgi censties nodrošināt klātienes mācības.
Lai to izdarītu, viņasprāt, izglītības iestāžu kolektīvi pielāgosies noteiktajām prasībām, tomēr Vanaga uzsvēra, ka skolotāju komandai un pašvaldībai būs ko "palauzīt" galvu, nodrošinot visus piesardzības pasākumus.
Vienlaikus LIZDA vadītāja atzīmēja, ka arodbiedrību neapmierina tas, ka nav skaidrības par resursu nodrošināšanu, ja mācības notiks daļēji attālināti vai pilnīgi attālināti. "Tad tas ir uz pedagogu rēķina, jo noteikumos nav neviena vārda par paaugstinātās slodzes atalgošanu," pauda Vanaga, uzsverot, ka gan arodbiedrības, gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja pierādīja, ka attālināto mācību laikā pedagogu darba slodze ievērojami palielinājās.
Vanaga norādīja, ka, ja kādam veselības apsvērumu dēļ vai pašizolācijas dēļ būs jākavē skola, pedagogam ar šiem skolēniem nāksies strādāt attālināti, kā arī jāturpina strādāt ar skolēniem klātienē. "Pedagogam, šādā gadījumā, būs jāstrādā gan ar klātienes, gan neklātienes skolēniem, taču par to nav paredzēts neviens eiro cents, un vispār par to netiek runāts," stāstīja arodbiedrības vadītāja.
Kopumā Vanaga pauda atbalstu mācību norisei klātienē, tomēr viņa atzīmēja, ka tas būs slogs skolai, un esot svarīgi, lai mikrovide skolā nav fiziski un emocionāli smagnēja.