Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti

© Reuters/Scanpix/Leta

Šonedēļ Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā, kas Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Tāpat šāds lēmums sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums trīs miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū. Savukārt daļa finansējuma no dalībvalstu ieguldījuma veido EKA budžetu, ko izmanto EKA infrastruktūras uzturēšanai, jaunu programmu veidošanai un administrēšanai kosmosa nozares tālākai attīstībai.

IZM uzsvēra, ka Latvijas kļūšana par EKA asociēto dalībvalsti ir ieguldījums Latvijas cilvēkos, jo iesaistīšanās Eiropas kosmosa misijās un konsorcijos ļaus darbiniekiem pilnveidot augsto tehnoloģiju prasmes un kompetences kosmosa nozarē, studentiem - stažēties EKA tehnoloģiju centros un rakstīt promocijas darbus EKA ekspertu pārraudzībā, skolotājiem - semināros un vasaras skolās uzzināt, kā atraktīvāk mācīt STEM priekšmetus, skolēniem - piedalīties dažādos mācību projektos un konkursos STEM jomās. Tāpat tas ir ieguldījums ekonomikas izaugsmē, jo ļaus Latvijai gan pretendēt uz tehnoloģiju pasūtījumiem EKA organizētajās misijās, kurās piedalās 22 Eiropas valstis un starptautiskie partneri no ASV, Japānas, Kanādas un citām valstīm ar augsti attīstītām tehnoloģijām. Vienlaikus tā būs iespēja piedalīties EKA atbalsta programmā, lai Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas attīstītu savu konkurētspēju EKA izvēles programmās. Vienlaikus tas ir ieguldījums arī pētniecībā un attīstībā, jo piedāvās zinātniskajām institūcijām īstenot izcilus pētniecības projektus EKA ekspertu pārraudzībā, izmantojot EKA pētniecības infrastruktūru, kā arī attīstīt nepieciešamo saikni starp industriju un pētniecību.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu. Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 miljonu eiro apmērā.

Latvijas sadarbība ar EKA sākās 2009.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, kam sekoja Eiropas Sadarbības valsts līguma noslēgšana ar EKA 2015. gadā, Latvijai kļūstot par EKA sadarbības valsti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais