2022.gadā trūks aptuveni 16 000 jauno dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātņu speciālistu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktās aplēses, balstoties uz 2017.gada absolventu monitoringa datiem.
Pirmdien preses konferencē IZM pārstāve Diāna Laipniece uzsvēra, ka kopējos datos parādās atšķirības studiju līmeņa īpatsvarā atšķirībā no studiju jomas. Visaugstākais koledžas līmeņa izglītību ieguvušo īpatsvars ir veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt visaugstākais maģistra līmeņa izglītību ieguvušo īpatsvars ir izglītības jomā.
Dati rāda, ka absolventu vidū vispopulārākās mācību jomas bija komerczinības, kuras absolvējis gandrīz katrs ceturtais students, kā arī veselības aprūpe, kuras absolvēja 16%, inženierzinātnes - 8%, tiesību zinātnes - 8%, un sociālās un cilvēkrīcības zinātnes - 6%. Laipniece piebilda, ka šajās "Top 5" jomās kopumā studēja 60,5% absolventu.
Turpretī STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju) jomas, kurās ir visaugstākais nodarbinātības potenciāls, absolvēja salīdzinoši mazs procents absolventu jeb 20%. Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes liecina, ka šāda absolventu struktūra neatbilst darba tirgus pieprasījumam.
Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. IZM aplēses liecina, ka 2022.gadā pārpalikums varētu būt ap 10 000 speciālistu. Vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem.
IZM norāda, ka Latvijas absolventu izvēlētās studiju jomas kopumā atbilst Eiropas vidējiem rādītājiem, tomēr būtiskas atšķirības redzamas vairākās jomās. Latvijā salīdzinoši daudz populārākas ir sociālās zinātnes, komerczinības , tiesību un pakalpojumu jomas.
Salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem, Latvijā proporcionāli ir daudz mazāk izglītības jomas absolventu - Latvijā to ir vien 4%, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji 9%. Savukārt tikai katrs piektais students ir absolvējis kādu no STEM jomas priekšmetiem, salīdzinot ar katru ceturto Eiropā.
Dati liecina, ka gados jaunāku absolventu vislielākais īpatsvars bija bakalaura līmeņa studijās. Salīdzinoši koledžas līmeņa studijās 20 līdz 29 gadu veco absolventu īpatsvars bija 63%. Savukārt doktora studijās visvairāk absolventu jeb 52% bijuši vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
IZM absolventu monitoringa dati liecina, ka 2016./2017.akadēmiskajā gadā ap 14 000 studentu absolvēja augstākās izglītības iestādi. No 14 000 absolventu 51% ieguva bakalaura līmeņa izglītību un 20% - koledžas līmeņa izglītību.
Trešdaļa absolventu ieguva augstākā līmeņa augstāko izglītību: maģistra grādu ieguva 28% un doktora līmeņa grādu - 1% absolventu.
Salīdzinot iegūtos izglītības līmeņus ar Eiropas vidējiem rādītājiem, Latvijā ir trīs reizes augstāks koledžas absolventu skaits nekā vidēji Eiropā, un ir īpaši zems absolventu īpatsvars ar doktora līmeņa izglītību. Laipniece skaidroja, ka tā esot "pietiekami bēdīga situācija", tāpēc rīt valdībā tiks skatīts IZM konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā".
IZM uzsvēra, ka šis ir kopskats par augstākās izglītības absolventu gaitām gadu pēc absolvēšanas. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), komentējot iegūtos datus, uzsvēra, ka šo datu analīze būs solis rīcībpolitikas virzienā. Viņa cer, ka šos datus ņems vērā ne tikai rīcībpolitikas izstrādātāji, bet arī izglītības institūciju vadītāji un studenti, kuriem jāizdara izvēli par savu karjeru un studiju programmu.
