Neņemot vērā sociālo partneru iebildes pret grozījumu kvalitāti un to, ka tie nav tikuši saskaņoti, valdība šodien atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu virzīšanu uz Saeimu.
Vairāki nozares pārstāvji vērušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), Saeimas deputātiem un medijiem ar lūgumu neatbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā.
Kopumā 15 organizāciju pārstāvju parakstītā vēstulē tiek lūgts, neatbalstīt IZM piedāvāto "juridiski nekorekto projektu", kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi paredz noteikt augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas statusa iegūšanai.
Grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
Pēc izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) šodien paustā, jautājums par koledžām vēl paliek dienaskārtībā.
Tāpat plānots, ka Augstskolu likums tiks papildināts ar normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolu padomi, tiks mainītas likuma normas par rektora ievēlēšanas kārtību augstskolā un noteiks, ka tiek likvidēta Augstākās izglītības padome (AIP), tās funkcijas nododot Studiju kvalitātes komisijai un Latvijas Zinātnes padomei (LZP).
Šuplinska uzsvēra, ka minētie likuma grozījumi paredz, ka augstskolas varēs pašas izvēlēties savu iekšējās pārvaldības modeli - ar vai bez Satversmes sapulces un ieviešot padomes.
Tāpat ar pārvaldības modeļa maiņu, IZM plāno no augstskolām izslēgt šķīrējtiesu un paredzēt, ka augstskolu satversmē tiek atrunāti pamatdarbības principi strīdu noteikšanas kārtībai. Vienlaikus ministres ieskatā, šie grozījumi paredz augstskolu atbildības un autonomijas kāpināšanu.
Vienlaikus IZM aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana un, lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums - risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.
Tomēr ministrijas sociālajiem un sadarbības partneriem bija citādi uzskati. Rektoru padomes pārstāvis Jānis Bernāts attālinātajā vadības sēdē pauda uzskatu, ka šie grozījumi nevis atvērs augstskolas un to pārvaldību sabiedrībai, bet gan palielinās ministrijas pārraudzību pār augstskolām.
IZM likumprojektā rosina, ka Ministru kabinets (MK) varētu noteikt valsts dibinātās augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā ieceļ amatā un atceļ no amata valsts dibinātās augstskolas rektoru.
Tāpat ministrija plāno rosināt, ka rektoru no amata varēs atcelt pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma MK noteiktajā kārtībā, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
Vienlaikus IZM vēlas noteikt, ka valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt var arī pēc augstskolas padomes pamatoti argumentēta ierosinājuma, kuru izskata MK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolas padomes locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ attiecīgās nozares ministrija.
Bernāts uzsvēra, ka pat dažādu profesionālo skolu satversmes nolikumus apstiprina valdība, bet šeit tiek pateikts, ka universitāšu satversmes apstiprinās IZM. "Pārvaldības modeli virzīs IZM, padomes locekļu atlasi kontrolēs IZM un arī rektora iecelšanas procesu, sanāk, ka kontrolēs ministrija," akcentēja Rektoru padomes pārstāvis. Viņš teica, ka tas ir "juridisks brāķis, ko nevajadzētu virzīt tālāk, skatīšanai Saeimā".
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pievienojās Bernāta paustajam un aicināja valdību nevirzīt grozījumus skatīšanai uz Saeimu, bet dot laiku "cieņpilnai diskusijai ar nozari".
"Visas izglītības nozares organizācijas ir publiski paudušas, ka pārmaiņām jābūt, bet šobrīd bez pietiekamām diskusijām aicinātu IZM pilnveidot šos projektus," pauda Vanaga, uzsverot, ka process nav bijis demokrātisks un arodbiedrība vēlas pilnu skaidrību par padomju tālāku finansēšanu, jo ir skaidrs, ka augstskolām būs jārod finansējums samaksai par padomes darbību, taču neesot apzinātas ilgtermiņa sekas.
Tāpat arodbiedrība pauda viedokli, ka Augstākās izglītības padome (AIP), kuru IZM nolēmusi likvidēt, būtu saglabājama un pilnveidojama, lai saglabātos šī koleģiālā institūcija, kurā lemj par procesiem.
Tāpat valdības sēdē virkne sociālo partneru atzina, ka IZM nav iesaistījusi tos diskusijās vai saskaņojusi ar tiem grozījumus Augstskolu likumā. Bernāts akcentēja, ka IZM nav organizējusi nevienu saskaņošanas sanāksmi un esot virkne iebildumu, kas nav ņemti vērā.
Šuplinska gan uzsvēra, ka grozījumu sagatavošanas procesā IZM cieši sadarbojās ar citām ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, taču par sociālajiem partneriem viņa teica, ka tie esot par pārmaiņām, bet pret likuma grozījumiem. "Esam jautājuši arī, lai mums piedāvā citu ceļu, bet tādus neesam saņēmuši," uzsvēra ministre.
Tā ar vienbalsīgu ministru atbalstu un Ārvalstu investoru padomes atbalstu tika pieņemts lēmums nodot grozījumus izskatīšanai Saeimā, kur tos skatīs trīs lasījumos. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ieskatā, Saeima varēs pieaicināt ieinteresētās puses un diskusija par grozījumiem varēs turpināties Saeimā.
IZM uzsvēra, ka ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, ministrija esot par mēnesi pagarinājusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem Augstskolu likumā un IZM saņēma priekšlikumus no Rektoru padomes, Jauno Zinātnieku apvienības, augstskolām un citām nozares organizācijām.
"Tai pašā laikā izmaiņas nozarē ir rosinātas jau vairāk nekā 10 gadu garumā, bet esošais Augstskolu likums darbojas kopš 1995.gada decembra," pauda IZM.
Jau vēstīts, ka ar šiem grozījumiem IZM cer mainīt likuma normas par rektora ievēlēšanas kārtību augstskolā, nosakot, piemēram, ka rektora amata pretendentus atklātā starptautiskā konkursā atlasa augstskolas padome un kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz trīs mēnešus pirms rektora pilnvaru beigām. Šī brīža likuma redakcija paredz, ka tās rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās.
IZM arī grib noteikt, ka augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni un rektora amata pretendentus valsts dibinātās augstskolās augstskolas padome varēs atlasīt atklātā starptautiskā konkursā.
Gadījumā, ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam būs jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai būs jānodrošina tulkojums valsts valodā, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi.
IZM papildus rosina noteikt arī, ka augstskolā par rektoru varēs ievēlēt personu, kurai ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais doktora grāds. Tiek uzsvērts, ka rektors nevarēs būt bijušais Valsts drošības komitejas darbinieks vai ziņotājs un augstskolas padome varēs izvirzīt papildu prasības rektora amata pretendentam.
IZM skaidro, ka grozījumi paredz nostiprināt arī augstskolu stratēģisko specializāciju, kas ir jādefinē augstskolu attīstības stratēģijās, kuru saskaņošanas procesā jānodrošina visu iesaistīto pušu līdzdalība, tostarp plānošanas reģionu, nozaru ekspertu padomju un profesionālo asociāciju, kā arī nozaru ministriju līdzdalība.
Šāda prakse esot uzsākta jau 2016.gadā, bet IZM ieskatā ir pilnveidojama un nostiprināma attiecinot uz nākamo plānošanas periodu. Ministrija sola izstrādāt vadlīnijas augstskolu attīstības stratēģiju izstrādei, tai skaitā, ietverot jautājumu par augstskolas stratēģiskās specializācijas noteikšanu.
Vienlaikus ministrija rosina, ka valsts dibinātās augstskolas izstrādā un pēc saskaņošanas ar IZM un nozares ministrijām līdz šī gada 30.novembrim iesniedz IZM apstiprināšanai MK augstskolas iekšējās pārvaldības modeli un "augstskolas nodrošina savas darbības atbilstību iekšējās pārvaldības modelim līdz 2023.gada 31.decembrim," pausts likumprojektā.
Tāpat sagatavotie grozījumi likumā paredzēs, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatēs augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš varēs apturēt satversmes, bet ne augstskolas darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.
Taču, kas attiecas uz Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes darbību, tad izglītības ministrs varēs ierosināt valdībai to apturēt.
Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem ministrija paredz visā likumā vienādot terminoloģiju attiecībā uz vārdu savienojuma "zinātnes doktora grāds" lietojumu un paredz jaunu augstskolas raksturojumu, nosakot augstskolu tipoloģiju un augstskolām izvirzāmos kritērijus, kā arī nostiprināt augstskolu veidu tulkojumus angļu valodā.
IZM ieskatā, tas ir nepieciešams, lai ārējā normatīvā aktā būtu noteikts augstskolām saistošs nosaukumu lietojums, kā arī, lai netiktu maldināti ārvalstu sadarbības partneri un ārvalstu studenti par augstskolas veidu.
Tāpat tiek paredzēts, ka augstskolu no Augstskolu reģistra varēs izslēgt, ja tā nenodrošinās atbilstību likumā universitātei, lietišķo zinātņu augstskolai vai mākslas un kultūras augstskolai noteiktajiem kritērijiem.
Tiek klāstīts, ka ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kurā tiks izveidota atbilstoša sadaļa šo atbilstības kritēriju monitoringam, tostarp iestrādājot agrīnās brīdināšanas sistēmu. Savukārt izstrādājot institucionālās akreditācijas sistēmas ietvaru tiks paredzēts atbilstības kritēriju izvērtēšanas cikls, kas būšot identisks institucionālās akreditācijas ciklam.
"Atbilstības kritērijos tiek nostiprināts augstākās izglītības politikas mērķis - nostiprināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, paredzot, ka pētniecības kvalitāte ir kritērijs ar lielāku ietekmi nekā studējošo skaits," skaidro IZM
Grozījumi paredz arī pārejas noteikumus, dodot trīs gadu termiņu augstskolām sasniegt atbilstības kritērijus.
Tāpat Augstskolu likuma grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu daļu, kas nosaka kārtību, kādā valsts dibināta augstskola izstrādā satversmi. Tāpat ar šo normu paredzēts noteikt augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas, to sastāvu, locekļu atlases, ievēlēšanas, iecelšanas, apstiprināšanas, atcelšanas kārtību, kā arī citus ar augstskolas iekšējo pārvaldi saistītos jautājumus.
Paredzēts noteikt kārtību, kādā tiks apstiprinātas valsts dibināto augstskolu, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, kā arī privātpersonu dibināto augstskolu satversmes un grozījumi tajās. Kā arī tiks noteikta kārtība, kādā personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt.
Grozījumu anotācijā ministrija skaidro, ka Latvijas un ārvalstu ekspertu analīze un secinājumi rāda, ka neskatoties uz Latvijas augstskolu un zinātnes institūciju vērā ņemamo progresu un sasniegumiem atsevišķās jomās, sistēmiski tomēr netiek pilnībā izmantots augstskolu potenciāls
Tāpat IZM skaidro, ka tai ir izkristalizējušies vairāki esošā pārvaldības modeļa trūkumi, tostarp augstskolu augstāko amatpersonu izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūras, kas uztur augstskolas kā slēgtas sistēmas, jo vairumā gadījumu uz šīm amata pozīcijām var kandidēt tikai augstskolu personāla pārstāvji.
Kā vēl vienu problēmu IZM akcentē, ka augstākās izglītības institūcijas iekšējie normatīvie akti daudzos gadījumos netiek ilgstoši aktualizēti, tajos noteiktās normas nereti netiek ievērotas, radot augstus riskus lēmumu leģitimitātei.
Vienlaikus IZM norāda, ka augstskolu darbība līdz šim ir bijusi ārējos normatīvajos aktos detalizēti reglamentēta, tāpēc, lai mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Augstskolas padomei būs jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta augstskolu iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.
Kopā ar minētajiem grozījumiem, valdība šodien skatīja arī likumprojektu par IZM iecerētajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas noteiks, ka publiski būs redzama vien daļa no augstskolas padomes locekļu amatpersonu deklarācijām.
Minētie grozījumi ir sagatavoti atbilstoši MK februārī atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu un martā abi grozījumu projekti martā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.