11,8% studējošo plāno pārtraukt studijas, jo Covid-19 izraisīto finansiālo seku dēļ vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus, liecina Latvijas Studentu apvienības (LSA) veiktā aptauja, kurā tika apzināta 8600 studentu situācija.
Kā aģentūru LETA informēja LSA pārstāve Evelīna Puzo, aptaujas rezultāti ir skaidrojami ar Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē pieaugušajiem bezdarba rādītājiem, īpaši apkalpojošajā sfērā, kurā nodarbināts katrs piektais strādājošais students. Neatkarīgi no tā, vai studējošais rūpējas par savu iztiku pats vai paļaujas uz ģimenes vai dzīvesbiedra atbalstu, pieejamie finanšu resursi daudziem ir sarukuši, noskaidrojies aptaujā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā pusei studējošo ienākumus veido divi avoti - darba alga un ģimenes vai partnera finansiālais atbalsts. Tāpat bieži studējošo ienākumus veido personīgie iekrājumi, atlīdzība par gadījuma darbiem un dažāda veida stipendijas. Puse aptaujāto norādījuši, ka finanšu apmērs, kas paredzēts tēriņiem, viņiem nepārsniedz 400 eiro mēnesī.
Uz jautājumu par to, cik ļoti tuvākā pusgada laikā varētu mainīties studējošā ienākumi, tikai 16% atbildēja, ka tie nesaruks vai samazināsies nedaudz, kamēr ceturtdaļai studējošo tie varētu sarukt vismaz par 50%, bet vēl 15% paredz, ka zaudēs ienākumus pavisam. Vēl 20% aptaujas brīdī nespēja prognozēt, cik ļoti viņu ienākumi mazināsies.
Puzo atzīmēja, ka gandrīz 12% respondentu minējuši, ka studijas plāno pārtraukt, jo vairs nespēs segt izmaksas. No kopējā studējošo skaita valstī tie ir teju 10 000, aprēķinājuši aptaujas veicēji. Vēl tikpat daudzi plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai studijas pārtrauktu uz laiku.
LSA pārstāve uzsvēra, ka Covid-19 radītā krīze ir trieciens studiju pieejamībai, kas visnegatīvāk ietekmē mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Viņa atgādināja, ka jauniešiem, kas pakļauti nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, studijas ir drošākā iespēja iekļūt vidusslānī. "Augstākā izglītība ir rīks ne vien šo cilvēku dzīves līmeņa, bet arī valsts ekonomiskās situācijas izaugsmes nodrošināšanai. Lai atgūtos no vīrusa izraisītās ekonomiskās recesijas, būs nepieciešami izglītoti speciālisti - topošie absolventi," norādīja Puzo.
Viņa arī izcēla, ka studējošajiem grūtības rada ne vien dzīvošanas izmaksas, bet arī studiju maksa. Proti, vairāk nekā puse studējošo paši maksā par savām studijām, un daļai nav pietiekami daudz līdzekļu studiju maksas segšanai. Puzo izcēla augstskolu lomu un to vēlmi un iespējas atslogot studējošos, ļaujot atlikt maksājumus vai pārskatīt studiju maksas grafiku.
LSA pārstāve atzīmēja, ka 7% no aptaujātajiem maksas studentiem aptaujas aizpildīšanas brīdī jau bija vērsušies pie savas augstākās izglītības iestādes vadības ar lūgumu atlikt studiju maksas maksājumus vai mainīt maksas plānu, taču tikai pusē gadījumu augstskola izrādījusi pretimnākšanu. Tāpat 10% norādījuši, ka šādu atbalstu nav lūguši, jo zina, ka citiem tas jau atteikts, bet kopumā ar šādu lūgumu vērsties savā augstskolā plānoja vairāk nekā trešdaļa studējošo.
Puzo norādīja, ka LSA ir sākusi diskusiju ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par īpašu atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem Covid-19 krīzes laikā, ir plānota arī turpmāka saziņa ar politiķiem un augstākās izglītības politikas veidotājiem.
Otrdien, 12.maijā, studējošo pārstāvji dosies uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kur prezentēs aptaujas rezultātus un turpmākās rīcības piedāvājumu arī deputātiem, lai rosinātu izveidot speciālas stipendijas studējošo atbalstam, kas patlaban ar Covid-19 krīzi saskārušies vissmagāk.
Starp LSA virzītajiem priekšlikumiem ir arī akadēmisko stipendiju apmēra un apjoma palielināšana, valsts galvotajiem kredītiem piešķirtā valsts finansējuma palielielināšana, lai rudenī plašāks pretendentu loks tos arī varētu saņemt, kā arī budžeta vietu skaita palielināšana nozarēs, kuru speciālisti ir īpaši nepieciešami, lai novērstu un mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.
Aptauju studējošajiem par finansiālo situāciju Covid-19 krīzes laikā notika no 10.aprīļa līdz 18.aprīlim, un to aizpildīja 8661 respondents, klāstot par aktuālo situāciju 42 augstākās izglītības iestādēs. Aptauju veidoja LSA sadarbībā ar IZM.