Cik vidusskolu beidzēju plāno studēt Latvijā?

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Vairāk nekā puse jeb 57% 12.klašu skolēni pēc vidusskolas beigšanas plāno studēt Latvijas augstskolās, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un "Edurio" veiktā skolēnu aptauja.

Trešdien Valsts izglītības satura centra (VISC) rīkotā vebinārā "Edurio" skolu izaugsmes vadītājs Latvijā Gatis Narvaišs atklāja, ka vairāk nekā puse vidusskolu beidzēju plāno studēt Latvijā, 10% plāno uzsākt studijas ārzemēs, taču 21% 12.klašu beidzēju vēl nav izlēmuši.

Mācības neplāno turpināt 3% aptaujāto skolēnu.

Tāpat aptaujā skolēni norādījuši, ka centralizētajiem eksāmeniem teju puse gatavojas, pildot iepriekšējo gadu uzdevumus, turpretī 45% gatavojas, saņemot konkrētus uzdevumus no skolotājiem. 43% aptaujāto skolēnu pārskata skolotāja sagatavotos materiālus, vēl 27% vidusskolēnu pārskata pašu apkopotos materiālus un atkārto iepriekšējos gados apgūto, lai sagatavotos eksāmeniem.

17% respondentu atzīmējuši, ka lasa un izmanto mācību grāmatas, 11% norādījuši, ka skatās izglītojošo kanālu "Tava klase", lai sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem.

Narvaišs pastāstīja, ka skolēni kopumā nejūtas pārāk sagatavoti gaidāmajiem valsts pārbaudes darbiem. Vaicāti, cik gatavi jūtas eksāmeniem skalā no viens līdz pieci, aptuveni puse 12.klašu skolēnu atzīmējuši, ka nemaz nav gatavi vai nav gatavi. Ar trešā kursa audzēkņiem profesionālajās skolās esot līdzīgi, turpretī ceturtā kursa audzēkņi tā domā mazāk, jo viņiem jākārto kvalifikācijas eksāmeni.

Vaicāti, kādu atbalstu skolēni vēlētos saņemt no skolas, 41% respondentu atklājuši, ka vēlētos klātienes konsultācijas, ja tās ir iespējamas. Tikpat liela daļa skolēnu vēlētos praktiskus ieteikumus un stratēģijas, kuras izmantot eksāmena laikā.

Vairāk nekā trešdaļa skolēnu vēlas skaidrojumus par eksāmenu norisi un vērtēšanas kritērijiem, turpretī 34% skolēnu vēlētos vairāk skaidrojuma un atgriezenisko saiti par to, kas viņiem izdodas un kas nē. 27% aptaujāto atzina, ka vēlas psiholoģisku atbalstu, 23% - papildus mācību materiālus, taču 18% - individuālas konsultācijas attālināti.

Narvaišs norādīja, ka uz uzdotajiem atvērtajiem jautājumiem tika saņemtas vairāk nekā 3000 atbildes un ap 17% skolēnu atzīmēja, ka centralizētie eksāmeni ir jāatceļ, taču 5% uzsvēra, ka tie noteikti jākārto.

Šajos komentāros 30% skolēnu norādījuši, ka gribētu skaidrojumu par eksāmenu norisi, un 10% skolēnu norāda gan ka nav gatavi eksāmeniem, ka eksāmenu rezultāti būs zemi, ka attālinātās mācības nesagatavo tik labi, kā klātienē, ka skolēniem ir bailes par koronavīrusu un 10% ir arī liels stress no "esošās situācijas".

Pēc Narvaiša stāstītā, aptauja tika organizēta no 23.aprīļa līdz 5.maijam un tika aptaujāti 9. un 12.klašu skolēni, kā arī 3. un 4.kursu audzēkņi profesionālajās izglītības iestādēs, taču apkopotajos rezultātos 9.klašu skolēnu atbildes neesot ņemtas vērā, tā kā viņu pārbaudījumi tika atcelti.

Aptaujā piedalījās 4926 12.klašu skolēni un 2646 3. un 4.kursu audzēkņi.

Svarīgākais