Skolotāji aicina atcelt valsts pārbaudes darbus 9. klasēm

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atcelt valsts pārbaudes darbus 9.klasēm un noteikt, ka 12.klasēm tie var notikt tikai tad, ja netiek apdraudēta iesaistīto pušu veselība un dzīvība, informēja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Pēc Meistera paustā, arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šo jautājumu vajadzētu izdiskutēt ar visām iesaistītajām pusēm un maksimāli ātri pieņemt lēmumu, lai skolēni, pedagogi, vecāki, pašvaldības un augstskolas ir laikus informētas.

Šobrīd gan gala lēmums vēl nav pieņemts, taču publiski IZM jau paudusi viedokli, ka eksāmeni notiks. Vanaga uzsvēra, ka LIZDA un IZM pētījumi pierāda, ka noslogotība ir palielinājusies gan pedagogiem, gan skolēniem, vienādas mācīšanas un mācīšanās iespējas ir vēl grūtāk nodrošināt, nekā mācoties klātienē, tāpēc esot jāizvērtē visi "par" un "pret".

"Ārkārtējās situācijas laikā satraukuma pietiek, tādēļ nevajadzētu to vēl papildus radīt, ja ir leģitīmi veidi, kā ielikt vērtējumu, ko var izmantot tālākajos izglītības posmos," uzskata arodbiedrības vadītāja.

LIZDA aicina IZM, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par 9.klases un 12.klases valsts pārbaudes darbiem, izvērtēt, ka attālinātais mācību process nav līdzvērtīgs klātienes mācību procesam.

Arodbiedrības ieskatā, arī pedagogiem ļoti īsā laikā bija jāapgūst pašmācības ceļā jaunas prasmes un jāpieņem atbildīgi lēmumi, piemēram, kādu mācību saturu un cik lielā apjomā skolēni apgūs attālinātā mācību procesa rezultātā. No IZM tika sniegtas rekomendācijas attālinātā mācību procesa īstenošanas laikā neietvert jaunas tēmas, bet lielāku uzmanību pievērst mācību satura atkārtošanai.

Tāpat arodbiedrība norādīja, ka ņemot vērā attālinātā mācību procesa organizēšanas specifiku, pašvadītā mācīšanās procesā skolēni mācību saturu apgūst daudz lēnāk, nekā klātienes procesā, tādējādi tēmas, kuras pēc programmas bija paredzēts apgūt periodā no marta līdz maijam, šobrīd paliek daļēji apgūtas. "Līdz ar to rodas jautājums, kas būs atbildīgs par to, ja valsts pārbaudes darbos tiks iekļautas tēmas, kuras šajā laikā netiks apgūtas?" atklāja arodbiedrībā.

Vienlaikus LIZDA vēstīja, ka Valsts Izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks kā argumentu centralizēto eksāmenu nepieciešamībai minēja, ka skolēniem ir tiesības saņemt objektīvu apgūto zināšanu un prasmju novērtējumu. Šajā kontekstā arodbiedrību vaicā, vai gada atzīme nav objektīvs novērtējums, kā arī, vai tādējādi netiek pausta neuzticēšanās pedagoga vērtējumam.

Vienlaikus arodbiedrību interesē, vai IZM ir pārliecināti, ka gatavotais kombinētais darbs 9.klasei, "kura saturu šobrīd, divus mēnešus pirms eksāmeniem, vēl neviens nevar komentēt", sniegs objektīvu rezultātu par pamatskolēnu zināšanām un ko nozīmē "atvieglots eksāmena saturs".

Tāpat LIZDA ieskatā, nebūtu pieļaujams 9.klasēm izmantot jaunu pārbaudes formu jeb kombinēto eksāmenu, kam nav gatavojušies ne pedagogi, ne skolēni.

Arodbiedrību arī interesē tas, kurš uzņemsies atbildību par skolēnu, viņu ģimenes locekļu, pedagogu veselību un dzīvību, ja kāds eksāmenu norises laikā tiks inficēts ar Covid-19.

LIZDA aicināja arī ņemt vērā Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas un Kultūras ministrijas viedokli par 9.klašu eksāmenu atcelšanu.

Kā ziņots, 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.

Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.

Intervijai "Dienā", runājot par eksāmenu norisi, Catlaks ieteica strādāt tā, lai eksāmeniem skolēni būtu gatavi. "Pamata scenārijs, kam gatavojamies, ir, ka eksāmenu sesija notiks," atzina Catlaks.

"Ir valdības lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, tas nozīmē faktiski līdz mācību gada beigām. Nav skaidru ziņu, vai šo stāvokli vēl pagarinās, jo tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Šobrīd informācija liecina, ka situācija ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Veselības ministrija ar lielu varbūtību pieļauj iespēju, ka ārkārtējais stāvoklis vairs netiks pagarināts un tiks pieļauta arī pulcēšanās daudz lielākā apmērā nekā pašlaik, bet ar ierobežojumiem," pastāstījis ierēdnis.

Vienlaikus viņš atzina, ja notiks "force majeure" un situācija pasliktināsies tik ļoti, ka būs jāpagarina ārkārtas stāvoklis un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. "Tas šobrīd šķiet vismazāk ticamais scenārijs, bet ir jāgaida, kā situācija attīstīsies," piebilda VISC vadītājs.