Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž bažas par izglītības procesa norisi pēc brīvlaika

Apkopojot Latvijas lielo pilsētu sniegto informāciju, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir definējusi virkni problēmu saistībā ar izglītības procesa norisi pašvaldībās, kuras steidzami jārisina, asociācija arī rosina no 23.marta līdz 27.martam skolās noteikt projektu nedēļu, pavēstīja LLPA mediju attiecību konsultants Kaspars Līcītis.

Viņš norādīja, ka pašvaldībām ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar attālināto mācību procesu, kas norisināsies vismaz divas nedēļas pēc skolas brīvlaika beigām.

Attiecīgi, līdz šim brīdim pašvaldības ieguvušas informāciju par IT un interneta pieslēguma pieejamību katram skolēnam. Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiski izplatīto informāciju, šobrīd tehnisku iespēju mācīties attālināti nav aptuveni 5000 Latvijas skolēnu, kam mājas nav pieejami nedz datori, nedz viedierīces. Tāpat valstī ir astoņas skolas, kas šobrīd tehniski nespēj nodrošināt saviem audzēkņiem attālinātas mācības. Turklāt pirmā nedēļa pēc 23.marta būs periods, kad katra skola un pedagogs saskarsies ar problēmām, mācības nodrošinot attālināti.

Pirmkārt, lai izrunātu iespējamās problēmas un to risinājumus, LLPA rosina IZM, vēlākais, 27.martā organizēt videokonferenci ar pašvaldību izglītības pārvaldēm. LLPA rosina nedēļu no 23. līdz 27.martam noteikt kā projektu nedēļu bez zināšanu pārbaudēm, kas dotu iespēju skolām notestēt attālināto mācību procesu un novērst iespējamās nepilnības.

Otrkārt, ārkārtējā situācija ir atklājusi problēmas izglītības procesa organizēšanā, kas pašlaik izpaužas kā nepieciešamā aprīkojuma trūkums, lai skolēni varētu mācīties attālināti. LLPA uzskata, ka nākotnē IZM, izmantojot Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļus, ir jānodrošina, lai katram skolēnam būtu nepieciešamais nodrošinājums mācībām attālināti. Nebūtu ētiski pēc ārkārtas situācijas skolēnam "atņemt" šo iespēju, ja to nevar nodrošināt ģimene, atzīmēja Līcītis.

Treškārt, LLPA ieskatā, valstij sadarbībā ar pašvaldībām savlaicīgi jāsagatavo darbības plāns izglītības procesa organizēšanai gadījumā, ja strauji palielināsies saslimstība un valdība pieņems jaunus lēmumus par rīcību ārkārtas situācijā, piemēram, tiks pagarināts periods, kad mācībām jānorisinās attālināti. Valstij šajā situācijā jāuzticas skolu vadītājiem un pašvaldībām, uzskata asociācija. Attiecīgi Izglītības kvalitātes valsts dienestam jābūt padomdevējam konkrētu situāciju risināšanai, nevis uzraugam, kas kontrolē un izsaka aizrādījumus.

Ceturtkārt, Līcītis norādījis, ka šobrīd pirmsskolu pedagogi veic darbu specifiskos apstākļos, par ko pienākas normatīvos aktos paredzētā atlīdzība. Valstij būs jāpiešķir pašvaldībām papildu finansējums, kura apjomu varēs aplēst, beidzoties ārkārtas situācijai. Svarīgs ir arī atbalsts tiem vecākiem, kuri ir iesaistīti krīzes situācijas risināšanā, piemēram, mediķiem, policistiem un robežsargiem. LLPA uzskata, ka nepieciešams risināt jautājumu par viņu bērnu uzraudzību, ja bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs, piemēram, bērnudārzs pārtrauc sniegt pakalpojumu.

Tāpat asociācija norāda uz dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, kas šobrīd aktuāla ir visās pašvaldību iestādēs - pieprasījums pēc tiem daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, tāpēc tos praktiski nav iespējams iegādāties. Atsākoties mācību procesam skolās klātienē, izglītības iestādes var saskarties ar akūtu dezinfekcijas līdzekļu trūkumu.

Kā ziņots, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Piektdien tika nolemts skolās un augstskolās mācības organizēt attālināti, savukārt sestdien notikušajā Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē tika nolemts, ka no 16.marta pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.

Tāpat tika nolemts, kas neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.

Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī lēma par citiem ierobežojumiem.