Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ieviešot finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam", ir izdarījusi noziegumu pret novadiem, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels, šādu viedokli šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) ziņojuma uzklausīšanas pauda deputāts Dzintars Ābiķis (SCP).
"Kā var būt vienāds koeficients Amatas novadam, kuram ir liela teritorijas, bet zems iedzīvotāju blīvums un mazs skolēnu skaits, ka nav iespējams izveidot pat vienu lielu skolu, un nelielajam Mārupes novadam? Vai, piemēram, viss lielais un mazapdzīvotais Ventspils novads, kur apmēram kopējais skolēnu skaits ir tikpat liels cik mazajā Ķekavas novadā, kur ir divas lielas skolas. Tas pats ir Latgales pierobežā. Nevar būt tā, ka veidojat sistēmu uz atsevišķiem izņēmumiem, piešķirot papildu finansējumu četriem mazapdzīvotajiem novadiem," sacīja Ābiķis.
Viņš uzskata, ka lauku teritorijās ir jābūt vairākiem - trīs vai četriem - koeficientiem, nepalielinot kopējo finansējumu. Pretējā gadījumā tiks iznīcināti tie novadi, kuros jau tā ir maz cilvēku un "viņi jau tāpat cieš".
Savukārt Koķe aicināja deputātus atturēties no tik skaudriem izteikumiem. "Es ļoti lūgtu atturēties no tik krasu epitetu un apzīmējumu lietošanas. Es gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā no izglītības sistēmas tika paņemti vairāk nekā 50% no finansējuma un vienam skolēnam bija tikai 450 lati, un naudas pat nepietika skolotāju algām, tādēļ nevarēja būt runa par finansējuma pārdali," skaidroja ministre.
Koķe uzskata, ka valstī ir nepieciešama valsts programma, lai atbalstītu mazāk apdzīvotos reģionus. Ministre uzskata, ka ministrijas speciālisti strādā kvalitatīvi un atbilstoši esošajam finansējumam, turklāt šogad četriem mazāk apdzīvotajiem novadiem ir piešķirts papildu finansējums. Ministre gan nevarēja atbildēt uz deputātu jautājumu, cik liels ir šis papildu finansējums četriem novadiem, vien skaidroja, ka "tie jūtas absolūti laimīgi, jo var turpināt darbu".
Kā informēja IZM Komunikācijas nodaļā, valsts budžeta mērķdotācijas aprēķins pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ņemot vērā blīvuma koeficientu, Amatas novadam, Rugāju novadam, Ventspils novadam un Rucavas novadam tiks precizēts nākamās nedēļas laikā, ņemot vērā skolēnu skaitu 2010./2011.mācību gadā.
Šogad modelī "Nauda seko skolēnam" finansējuma aprēķināšanai ir piemērots koeficients 1,1 valsts ģimnāzijām metodiskajam darbam, koeficients 1,3 tiks piemērots padziļinātai mācību priekšmetu mācīšanai, un no 1,47 līdz 1,6 palielināts koeficients speciālo izglītības programmu īstenošanai vispārizglītojošās skolās.
Arī deputāts Jakovs Pliners (PCTVL) uzskata, ka skolu slēgšana ir liela kļūda un viņa pirms gada izteiktā prognoze, ka, slēdzot skolas, nāksies būvēt cietumus, jau īstenojas dzīvē, jo "ir sākts būvēt cietumu, kas ir pirmais pēdējos 30 gados". Viņš vēlējās noskaidrot, vai ministrija ir aprēķinājusi, cik daudz līdzekļu ir izdevies ietaupīt, slēdzot skolas, kuras tagad nākas apsargāt.
Ministre teica, ka ir veikti aprēķini, taču nespēja tos konkrēti nosaukt, bet skaidroja, ka skolu tīkla optimizācijas mērķis nav ekonomēt līdzekļus, bet efektīvāk izmantot pieejamos resursus.
LETA jau ziņoja, ka septembra sākumā stājās spēkā grozījumi noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām ar ļoti zemu skolēnu blīvumu, grozījumi paredz finansējuma aprēķināšanai piemērot skolēnu blīvuma koeficientu - 1,3 tajās administratīvajās teritorijās, kurās skolēnu skaits vispārizglītojošās dienās skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru.