Daugavpils universitāte kategoriski iebilst pret statusa maiņu

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Daugavpils universitāte (DU) ir kategoriska pret ieceri mainīt tās statusu. Aptauja liecina, ka 90% DU studējošo ir pret šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu. Lai protestētu pret to, 29. janvārī studenti rīkos piketu pie DU vecā korpusa.

Pagājušo ceturtdien visiem rektoriem bijusi tikšanās ar IZM pārstāvjiem un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kurā spriests par IZM izstrādāto jauno augstskolu pārvaldības modeli un tipoloģiju, kas paredz DU pārvērst par augstskolu. Skaidrs, ka tā nespēs izpildīt kvantitatīvās prasības universitātēm, proti, tajā jābūt vismaz 4000 studentiem, sacīja DU rektore Irēna Kokina. Diemžēl ne DU, ne Rektoru padomes, ne Latvijas universitāšu asociācijas (LUA) iebildumi koncepcijā nav tikuši iestrādāti. Kad vaicājusi, kāpēc DU Senāta un Studentu padomes priekšlikumi nav iekļauti dokumentā, IZM likusi saprast, ka tie nav bijuši īpaši atšķirīgi. «DU statuss tiek atņemts bez nopietnas analīzes. Arī ar katru no universitātēm atsevišķi nav ticis runāts. Turklāt, izstrādājot koncepciju, netika pieaicināts neviens no LUA, un to nekādi nevar nodēvēt par demokrātisku rīcību,» norādīja I. Kokina.

Šī IZM iecere guvusi arī plašāku rezonansi sabiedrībā - daudzi jautā, kāpēc tas tiks darīts. Kāpēc vieni atbilst universitātes kritērijiem, bet citi nē? Savukārt DU studentu aptauja, kurā piedalījās ap 1000 cilvēku, liecina, ka 90% ir pret to, ka augstskolai tiek atņemts pašreizējais statuss. Daudzi paskaidrojuši, ka viņi stājušies universitātē un cerējuši saņemt tieši šādas augstākās izglītības iestādes diplomu, jo skaidrs, ka universitātes izsniegts dokuments kotējas augstāk. «Uzskatu, ka šāds solis bremzēs reģionālo attīstību un cietīs arī augstskolas prestižs,» uzsvēra DU rektore. Viņa piekrīt tam, ka par izglītības kvalitāti ir jārūpējas, taču jāsaprot, kāpēc pēkšņi neatbilst tam, lai saglabātu esošo statusu. Jā, svarīgs ir arī mācībspēku resurss. Taču šajā jomā tiek darīts, cik iespējams, lai celtu latiņu - arī izmantojot ES fondu atbalstu. IZM pārstāvji esot mierinājuši, ka nosaukums var arī palikt, lai gan līdzšinējā statusa vairs nebūs. Bet kas notiks ar finansējumu, starptautisko sadarbību, pētniecību? Galu galā - vai šādas izmaiņas kaut ko uzlabos? Tas liek domāt, ka universitātes turpmāk būs tikai Rīgā, bet pierobeža noplicināsies vēl vairāk, jo liela daļa Latgales jauniešu nespēs doties uz Rīgu finansiālu apsvērumu dēļ. Ar nostāju, ka viss, kas bijis līdz šim, tiek nolīdzināts līdz ar zemi un novērtēts kā slikts, drudžaini mēģinot ieviest nepārdomātas izmaiņas, teju nolaižoties rokas ko darīt, sacīja I. Kokina.

Viņa nepiekrīt arī tam uzstādījumam, kas izskanējis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā: DU būs augstskola, kas ražos darbaspēku reģiona vajadzībām. Ko tādā gadījumā darīt ar laboratorijām un infrastruktūru, kurā ieguldīts ne mazums līdzekļu, lai to sakārtotu atbilstoši mūsdienu prasībām? Tad lai tas viss stāv dīkā? Šāds pavērsiens apdraud arī sadarbību ar ārvalstu augstskolām, jo tās neakceptēs kā partneri neuniversitāti. Starp citu, Eiropas Savienībā universitātes statusā var būt arī nelielas augstskolas.

 

Abonē