Ģimenes nevar palaist bērnus uz skolu

Ģimeņu skaits, kuras šogad nevarēs palaist uz skolu bērnus, varētu būt lielāks nekā citus gadus, Neatkarīgajai prognozē Vidzemes priekšpilsētas Lielo ģimeņu centra Ģimenes atbalsts vadītāja Vija Ahunzjanova. Krīze sev līdzi nesusi smagas traģēdijas – izjukušas ģimenes, novārtā atstātus bērnus, nemaz nerunājot par nabadzību.

Rūgti klausīties valstsvīru runās, ka izglītība Latvijā ir bez maksas – ar asarām acīs pēc palīdzības nāk ģimene pēc ģimenes. Ja vienam bērnam nopērk apavus skolai, otram – apģērbs nesanāk. Ja vienam nopērk darba burtnīcas, otrajam – jālūdz skolā nokopēt. V. Ahunzjanova no pieredzes zina stāstīt, ka daudzu lielo ģimeņu bērni septembrī uz skolu dodas, taču vēlāk – tāpēc, ka nav jaunu drēbju, modernas skolas somas, visu burtnīcu, grāmatu, no skolas sāk bēguļot, jo kauns no skolotājiem, klasesbiedriem. Lielo ģimeņu centrs palīdz kā mācēdams un atkarībā no rocības – lai visiem bērniem uz skolu būtu pilna skolas soma.

Bez palīdzības uz skolu neaiziet

Šogad pirmo gadu centrs piedalās akcijā Skolas soma, ko rīko ziedot.lv, lai palīdzētu skolēniem no mazturīgām daudzbērnu un nepilnām ģimenēm, īpaši pirmklasniekiem, sākt jauno mācību gadu. Vija gan atzīst, ka šogad, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ akcijā pašu spēkiem nav savākti nekādi lielie ziedojumi, taču viņa sola: visas ģimenes, kuras ir biedrības redzeslokā, saņems skolai nepieciešamo.

Valstī tiek uzturēts mīts, ka izglītība ir bez maksas un, ja vecāki kaut ko pērk par savu naudu, tās ir tikai ekstras, taču realitāte, ar kādu saskaras daudzbērnu (un ne tikai) ģimenes, ir pavisam cita. Sešu bērnu māmiņa no Rīgas Vita atzīst, ka viņa šogad pirmo reizi saņēmusi pašvaldības pabalstu skolai – iepriekš viņa nevarējusi saņemt nekādu atbalstu, jo ģimenei kredītā bija ņemta automašīna. "Tā mums nav lieka greznība, kā varbūt kāds iedomājas, bet gan ietaupījums, jo vienkāršāk ir visus bērnus sasēdināt auto, nevis katram pirkt mēnešbiļeti vai vilciena biļetes, lai aizbrauktu pie vecmāmiņas," stāsta Vita.

Viņa ar skolotājas algu uztur visu ģimeni. "Ja man jautājat, kā varu sagādāt visu skolai nepieciešamo sešiem bērniem, nemaz nevaru vienā teikumā atbildēt," Vita atklāti saka. "Izmantojam visas iespējas, akcijas, grāmatu apmaiņas. Kalkulējam, kuram apavus pirksim tagad, kurš var pagaidīt. Skatāmies, kuram vecākā brāļa sporta tērps varētu derēt un kuram uz skolu būs jāiet ar kopētām darba burtnīcu lapām..." Vai bērni no tādas dzīves iemācīsies ekonomēt – šo jautājumu Vita daudzreiz pati sev uzdevusi, un viņai ir gatava atbilde: domāju, ka ne. "Ja visu dzīvi bērnam ir jāknapinās, jādomā par to, vai šodien mamma varēs nopirkt ēdamo vai samaksāt par elektrību, tas nav normāli, tā nevajadzētu būt, taču pašreizējā situācijā nav citas izejas," spriež Vita.

Kauns iet uz skolu

Taisnīga būtu tāda sociālā sistēma, lai neciestu bērni un viņiem skolā nebūtu jāsaņem aizskarošas piezīmes par apģērbu un par to, ka nav attiecīgās darba burtnīcas vai grāmatas. "Lielākā problēma ir svešvalodas grāmatas – tās vienmēr jāpērk pašiem, un tās ir dārgas," saka trīs bērnu māmiņa Guna. Viņas bērni jau pērn saņēmuši bārienu no skolotājas, ka grāmatas nebija sagādātas laikus. "Man ir kauns, un maniem bērniem ir kauns, bet ir jāizvēlas dzīvoklis, pārtika vai skolas lietas," saka Guna, kurai tagad palīdz viņas mamma.

Diāna strādā, bet alga krīzes laikā nokritusies līdz minimālajai. Vīrs strādājis celtniecībā, tagad bezdarbnieks. "Strādājis simtlatniekos, tagad meklē darbu pēc sludinājumiem – kur zvana, tur sauc uz pārrunām, aizbrauc, bet izrādās – nē, nevajag. Nezinu, kad šī situācija mainīsies. Izskatās, ka valstij vairāk vajadzīgi trūkumcietēji, nevis tādi, kas strādā, jo daudziem tiešām izdevīgāk saņemt pabalstus nekā strādāt, jo algas ir ļoti, ļoti mazas," uzskata Diāna. Četru cilvēku ģimene iztiek no 160 latiem mēnesī. Arī Diānas ģimenei palīdz vecvecāki, citādi – meitēni uz skolu ietu puspliki un ar vienu pildspalvu.

Vai izdevīgāk saņemt pabalstus

Tam, ka, iespējams, nestrādāt un dzīvot no pabalsta būtu izdevīgāk, zināmā mērā piekrīt arī sešu bērnu māmiņa Vita. "Es strādāju algotu darbu, bet varētu nestrādāt un tikai lūgt pabalstus. Vai valsts tad būtu ieguvēja? Diemžēl no attieksmes pret ģimenēm es nereti tieši tā arī jūtos," secina sieviete.

Viņa arī uzskata – nav normāla situācija, ka nevalstiskās organizācijas pašlaik Latvijā nodrošina cilvēkiem pamata funkcijas, piemēram, paēdina, apģērbj, palīdz sagatavot bērnus skolai. "Tad kāpēc es vai jūs maksājam nodokļus?" jautā māmiņa, kuras visi seši bērni labi mācās, iet mūzikas skolā un četri no viņiem piedalījās arī Dziesmu svētkos.

Aicina uz svētkiem

Ģimenes atbalsts šonedēļ, 4. septembrī, aicina ģimenes uz labdarības pasākumu Sveika, skola Rīgā, VEF Kultūras pilī. V. Ahunzjanova aicina ģimenes ar bērniem uz koncertu un arī tikšanos ar politiskajām partijām, kuras gatavojas Saeimas vēlēšanām. "Jā, vēlamies uzzināt, ko partijas var pateikt ģimenēm, atklāti un godīgi," saka Vija. Viņa cer, ka arī ģimenēm būs daudz jautājumu. Vija vēlas pateikties ziedot.lv, VEF Kultūras pilij, Rīgas Centrāltirgus vadībai un Stenderam par atbalstu ģimenēm, kas šobrīd ir neatsverams.