Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka problēmas izglītības jomā Latvijā ir radījis nepietiekamais finansējums, kā arī izglītības pārvaldes iestāžu darbinieku nekompetence vai neizdarība.
Par to liecina jaunākā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.
Kā norāda sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, no 1027 respondentiem 55% pauda pārliecību, ka problēmās vainojams finansējums, bet 48% - darbinieku neizdarība un nekompetence.
Salīdzinot šos skaitļus ar aizvadītā gada jūlija datiem, Kaktiņš uzsvēra, ka iedzīvotāju pārliecība par naudas nepietiekamību nozarei augusi - pērn tā domāja 51% aptaujāto, taču mazinājusies iedzīvotāju pārliecība, ka nedienās vainojami politiķi - no 51% pērn līdz 42% šogad.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, komentējot šos skaitļus, norādīja, ka tie ir objektīvi un viena no galvenajām problēmām patiesi ir finanšu nepietiekamība.
Latvijā izglītības finansējums gadā veido 0,5% no iekšzemes kopprodukta, kas Eiropas Savienības valstīs ir vismaz 1,2%.
No otras puses, Auziņš uzsvēra, ka Latvijā trūkst akadēmiskā personāla, jo 60 augstskolās patlaban strādā ap 6000 akadēmiskā personāla darbinieku, bet vienā vidēja mēroga Eiropas universitātē parasti darbojas ap 4000 darbinieku.
Auziņš arī lika saprast, ka izglītības nozare Latvijā ir jāpadara konkurētspējīgāka, jo pretējā gadījumā Latvija nespēs konkurēt ar citām Eiropas universitātēm un mācībspēki mazināsies, jo potenciālie studenti izvēlēsies studijas ārvalstīs.
Kaktiņš vērsa uzmanību uz to, ka arī iedzīvotāji arvien zemāk vērtē augstskolu līmeni Latvijā. Ja arī izglītības kvalitāte augstskolās tiek vērtēta augstāk nekā vidējās izglītības iestādēs vai arodskolās, tad tomēr pēdējo triju gadu dati liecina, ka abu pārējo jomu līmeņa vērtējums iedzīvotāju acīs aug, bet augstskolu mazinās - vispārizglītojošās skolās no koeficienta 3,14 līdz 3,26, arodskolās - no 3,19 līdz 3,28, bet augstskolās no 3,63 uz 3,40.
Pētījums liecina, ka iedzīvotāji nav apmierināti arī ar skolu reformu, jo tās rezultātā esot lielāki izdevumi, kā arī audzis bezdarba līmenis, atbrīvojot slēgto skolu darbiniekus.
Tai pat laikā lielākā daļa - 60% - aptaujāto norādījuši, ka viņus šī reforma vispār nav skārusi un tikai 6% sacīja, ka dzīve pēc tās pasliktinājusies, bet 1% - pat uzlabojusies.
Aptaujā iedzīvotājiem tika arī vaicāts, vai viņi piekrīt skolas gaitu sākšanai no sešu gadu vecuma. 52% pauda negatīvu viedokli, bet tikai 19% pozitīvi vērtētu šādu reformu.
Turpretī absolūti vienāds skaits respondentu - 42% - pauda gan piekrišanu, gan arī nepiekrita tam, lai Latvijas vēsture tiktu skolās mācīta kā atsevišķs priekšmets.
Kā ziņots, "DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laika posmā no šā gada 4.jūnija līdz 18.jūnijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1022 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.