Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sniedz neatbilstošas ziņas par tiesas lēmumu Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītāja Indriķa Muižnieka lietā, sagrozot tā jēgu un būtību, tā uzskata LU Administrācijas juriste Anda Ozola.
Kā aģentūrai LETA norādīja juriste, Šuplinska ceturtdien "TV3 Ziņas" komentējot tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību grozīšanu konkrētajā lietā, sacīja, ka "acīmredzot, apgabaltiesa norāda, ka administratīvās tiesas lēmums nav bijis korekts. Tas nozīmē, ka viņi atzīst, ka Ministru kabineta lēmuma puse, kas ir saistīta ar šo rektora pienākumu izpildītāju nav apšaubāma."
Juristes ieskatā, jautājumā par vietas izpildītāja iecelšanu Šuplinska sagroza apgabaltiesas viedokli, sakot, ka valdības rīkojuma daļa par rektora vietas izpildi nav apšaubāma. Viņasprāt, gluži pretēji, apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka kopš 30.septembra, iespējams, faktiskie apstākļi var būt mainījušies un tāpēc Ministru kabinetam var rasties nepieciešamība no jauna izlemt jautājumu par universitātes rektora vietas izpildītāju.
Tiesa devusi Ministru kabinetam iespēju līdz šī gada 1.decembrim grozīt lēmumu par rektora vietas izpildītāja iecelšanu, ņemot vērā to, ka jau divas tiesas instances ir atzinušas, ka "Muižnieka pieteikums ir tiesiski pamatots, likuma un LU Satversmes normas vēlēšanu procesā nav pārkāptas", sacīja Ozola.
Juristes ieskatā, cita kandidāta noteikšana par rektora vietas izpildītāju pēc rajona un apgabaltiesas lēmumiem liecinātu par tiesas ignorēšanu, kā arī nerēķināšanos ar tiesiskajām un finanšu sekām. "Šādu rīcību var pamatot tikai nevēlēšanās ievērot augstskolas autonomiju vai kādi sabiedrībai nezināmi nodomi attiecībā uz LU attīstību, finansēm un īpašumiem, vai arī privāti un politiski iebildumi pret Muižnieku kā personību," uzskata Ozola.
Tāpat Administrācijas juriste vērsa uzmanību, ka Augstskolu likumā likumdevējs ir paredzējis vietas izpildītājam divu mēnešu darbības laiku, kuru laikā tiek organizētas atkārtotas rektora vēlēšanas. Savukārt apstākļos, kad tiesa jaunas vēlēšanas aizliegusi, demokrātiski nevēlēta rektora vietas izpildītāja pilnvaras var uz nenoteiktu laiku "de facto" likvidēt Latvijas lielākās augstskolas autonomiju, uzskata Ozola.
Kā vēstīts, 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to valdībai tagad dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku.
Valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā valdības rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi.
Tomēr LU ceturtdien nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) mierizlīguma piedāvājumu Muižnieka lietā, prasot atzīt rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprināt Muižnieku rektora amatā.
Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.
Piektdien preses konferencē LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka universitātes izstrādātajā mierizlīguma piedāvājumā norādīts - ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte, kā arī pats Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā.
Tāpat mierizlīguma piedāvājums paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā zaudējuma, personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete.
Prorektore uzsvēra, ka tādā veidā tiktu atrisināta radusies situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti. Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs un, viņasprāt, ir beidzamais laiks atgriezties pie stabilitātes un savstarpējās sadarbības. Arī LU advokāts uzskata, ka visiem labākais situācijas risinājums ir mierizlīgums.
Aģentūrai LETA Šuplinskas padomniece Ieva Līne sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav noformulējusi viedokli par LU mierizlīguma piedāvājumu rektora pienākumu izpildītāja Indriķa Muižnieka lietā.
