Ja Kariņš nebūs piekritis pārrunāt skolotāju algu celšanu, arodbierība lems par protesta akciju

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 24.oktobrī lems par protesta akciju rīkošanu, ja līdz tam premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nebūs piekritis pārrunāt iespējas celt pedagogu darba samaksu, sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vanaga stāstīja, ka piektdien valdības sēdes laikā arodbiedrība saņēma mutisku apliecinājumu no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) par tikšanos 2020.gada pavasarī, lai pārrunātu iespējas celt pedagogu darba samaksu, tomēr atbildi no premjera arodbiedrībai nav izdevies saņemt.

Arodbiedrības priekšsēdētāja skaidroja, ka notikušas sarunas ar premjera biroja vadītāju, bet Kariņš joprojām nav piekritis tikties, "un tas nav mazsvarīgi". Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrībai ir svarīgi, lai premjers tiekas ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidenta biroja vadītājs arodbiedrībai ir norādījis, ka LIZDA piedāvātajos datumos Kariņš neatrodas Latvijā vai ir aizņemts. Viņasprāt, birojs virzījās uz atteikumu, bet tādā gadījumā arodbiedrība pieprasa oficiālu vēstuli par to, ka Kariņš apņemas ar arodbiedrību risināt pedagogu atalgojuma celšanu.

"Kamēr tādu garantiju nebūs, tikmēr uzturēsim agresīvāku nostāju," pauda Vanaga.

"Ja līdz 2020.gada martam netiks rasts finansējums, tad LIZDA izies ielās," uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja.

Iepriekš LIZDA Padomes ārkārtas sēdē Šuplinska norādīja, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums pedagogiem būtu iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu. Šodien tiesa atzina par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīs valsts budžetā 29 miljonus eiro. Vaicāta, vai varētu ministrei prasīt šo finansējumu izcīnīt pedagogiem, Vanaga skaidroja, ka, ja finansējums netiks iztērēts šogad, tad tas būtu reāls finansējuma avots.

"Manā izpratnē nekas nenosaka, ka naudu būtu jāiztērē šogad, tāpēc, ja ir iespējams, tad to var atstāt nākamajam gadam un tas būtu reāls finansējuma avots. Ja [šo naudu] sāks izlietot akūtu vajadzību nodrošināšanā šim gadam, tad LIZDA to uzmanīs," pauda Vanaga.

Viņasprāt, tā būtu politiskā izšķiršanās par to, kad šo finansējumu izlietot.

Vanaga iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka arodbiedrības biedru starpā pastāv dažādas idejas par protestiem. "Daļa atbalsta piketa rīkošanu, citi iestājās par nozares ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu vai streika rīkošanu. Tomēr protesti nav pedagogu pašmērķis, pedagogi negrib protestēt. Ceram, ka valdošie politiķi garantēs likumā paredzēto atalgojuma kāpumu pedagogiem no nākamā gada septembra," uzsvēra Vanaga.

LIZDA atgādina, ka pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likme pieaugs no 710 līdz 750 eiro, bet 2020.gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.

Tāpat Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums ne mazāks par 0,25% no iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai un ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta zinātniskajai darbībai, norāda LIZDA.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais