Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītājs Indriķis Muižnieks labprāt vēlētos panākt ārpustiesas noregulējumu strīdā ar valdību par LU rektora vēlēšanām, atzina Muižnieks.
"Es neredzu šeit racionālu kodolu turpināt tiesāšanos. Tiesāšanās nav labākais risinājums," pēc valdības lēmuma pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nelabvēlīgo tiesas noteikto pagaidu noregulējumu viņa jautājumā pauda Muižnieks.
LU pārstāvis tiesā advokāts Benno Butulis aģentūrai LETA skaidroja, ka aicina puses apsēsties pie galda un diskutēt, tādā veidā panākot izlīgumu. Viņš norādīja, ka tiesvedība nerisina daudzas problēmas, un puses diskutējot varētu sagatavot administratīvā izlīguma priekšlikumu.
"Arī atbilstoši administratīvā procesa likumam, pēc kura notiek tiesvedība, izlīgums ir pati vēlamākā strīda atrisinājuma forma un to ir iespējams panākt jebkurā stadijā, neskatoties uz to, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā vai nē," uzsvēra advokāts. Viņš skaidroja, - ja šāda iespēja pastāv, tad arī tiesa var veicināt izlīguma noslēgšanu.
Valdība piektdien nolēma pārsūdzēt IZM nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā, žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Pārsūdzības dokumentus IZM tiesā plāno iesniegt 14.oktobrī, norādīja ministre.
Administratīvā rajona tiesa 30.septembrī apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš augusta beigās netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Pašlaik vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Šuplinskas ieskatā, tiesa lēmumā par pagaidu noregulējumu skaidro, kā vajadzētu notikt vēlēšanām, nevis, kā tās patiesībā notika, un tas viņu pārsteidzot. Tāpat viņa norāda, ka neesot parādījies iztirzājums tam, ka līdz pat ierašanās brīdim uz ārkārtas LU Satversmes Sapulci 6.jūnijā, dalībnieki nezināja, ka dienas kārtībā iekļautas rektora vēlēšanas, kā arī netika teikts, ka tā ir otrā kārta.
Tikmēr Muižnieks iepriekš nosūtīja premjerministram vēstuli, aicinot sākt sarunas par ārpustiesas strīda noregulējumu. "Es biju gatavs risinājumam, lai neturpinātu tiesvedību. Priekšlikums būtu, ka ministrija līdz ar to Ministru kabinets, atzīst Satversmes sapulces lēmumus un Latvijas Universitātes saimes izteikto gribu," iepriekš "LNT Ziņās" sacīja Muižnieks.
