Pedagogu trūkums, zems atalgojums! Ministrija nosauc problēmas mazākumtautību skolās

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Mazākumtautību skolās ir tie paši steidzami risināmie jautājumi kā skolās ar latviešu mācību valodu - pedagogu trūkums, zemais pedagogu atalgojums, kā arī aktuālu mācību materiālu nodrošinājums, vakar tika secināts Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdē.

Lai rastu efektīvāku un raitāku problēmu risinājumu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aicināja mazākumtautību skolu pārstāvjus līdz nākamajai sēdei, kas plānota novembrī, iesniegt savu redzējumu par to, kādam jābūt mūsdienīgam mācību materiālu nodrošinājumam, tostarp gan materiāliem latviešu valodas apguvei, gan digitāliem mācību līdzekļiem.

Ministrijas pārstāvji iepazīstināja padomi arī ar topošo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas ļaus novērtēt reālo izglītības programmu īstenošanas efektivitāti, izsekojot izglītības ceļam no pirmsskolas līdz pat nokļūšanai darba tirgū. Iegūtie dati kalpos par pamatu izglītības sistēmas uzlabošanai, tostarp mazākumtautību skolās. Monitorings ietvers dažādus - gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus, piemēram, bērnu sniegumu starptautiski salīdzināmā griezumā. Plānots, ka jaunā izglītības kvalitātes monitoringa rādītāji pakāpeniski tiks publiskoti,sākot ar 2020.gadu.

Ministre sēdē arī informēja, ka vispārējā izglītībā mācās nedaudz vairāk nekā 206 tūkstoši skolēnu, no tiem apmēram 58 tūkstoši mācās mazākumtautību programmās. Izglītības kvalitātes kontekstā, runājot par skolēnu sekmēm, ministre pievērsa uzmanību tendencei, ka skolēnu snieguma rādītāji nemainās vai pat nedaudz pasliktinās visā Eiropā, tāpat trūkst modernas pedagogu, kā arī vecāku izglītošanas sistēmas.

Raksturojot mācības valsts valodā, tika uzsvērts, ka no šī mācību gada pirmsskolas posmā bērniem no 1,5 gadu vecuma līdz 5 gadu vecumam latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībā un ikdienas saziņā sekmē katru dienu. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Pamatskolā mācību satura apguve valsts valodā notiek 50% vai 80% apjomā, vidusskolā arī notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā.

Padome šoreiz sanāca uz sēdi papildinātā sastāvā. Konsultatīvajā padomē kā eksperti piedalās valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Skolēnu vecākus pārstāvēja Poļu biedrības, Starptautiskās Romu apvienības, Rīgas Ebreju kopienas un biedrības "Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija" pārstāvji.

Padomes darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, un veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu izglītības iestādēs, un padomes locekļi šodien vienojās konstruktīvi sadarboties, jo visiem ir vienots mērķis - nodrošināt labākas izglītības iespējas bērniem mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.