Pārbaudīs Muižnieka komandas lielās kompensācijas

Indriķa Muižnieka neapstiprināšana amatā un viņa strīds ar atbildīgo ministri ir situācija, kāda Latvijā nav piedzīvota gandrīz 20 gadus. Ministrija Muižnieku vaino aizrādījumu ignorēšanā par rektora vēlēšanām, bet bijušais rektors politiķiem pārmet pilnvaru pārsniegšanu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Valsts dibinātā Latvijas Universitāte ir ne tikai lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, bet arī vieta, kur šobrīd intensīvi norit darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Universitātei ir piešķirts 40 miljonu eiro aizdevums Torņkalna akadēmiskā centra attīstībai, pārdošanā ir daudzus miljonus eiro vērtas universitātes ēkas Rīgas centrā.

Līdzšinējais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ap sevi pulcēja politikai pietuvinātus cilvēkus. Par vienu no trim prorektoriem kļuva bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete no "Vienotības". Administrācijas vadītājs bija "Nacionālās apvienības" biedrs Ansis Grantiņš. Administrācijas juriste Anda Ozola pirms desmit gadiem kandidēja Rīgas domes vēlēšanās vienā sarakstā ar Aināru Šleseru un Andri Ameriku, bet vēlāk pievienojās Latvijas Zaļajai partijai. Bijušajā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska "Vienotība" padomniecei Dacei Tolai universitātē tika finansējumu līgumu koordinatores amats. Kādu laiku Muižnieka padomnieks bija Didzis Šēnbergs no "Vienotības". Rektora biroju vadīja Alma Eihentāle no "Vienotības". Muižnieka vietniece bija ilggadējā Rīgas domniece un bijusī tieslietu ministre no "Nacionālās apvienības" rindām Baiba Broka. Grantiņš, Broka un Ozola bija arī komisijā, kas rīkoja rektora vēlēšanas.

Indriķis Muižnieks, bijušais Latvijas Universitātes rektors:

Kas jums ieteica Brokas kundzi aicināt darbā?

"Tas bija 2015. gadā, kad mēs sākām vispār veidoto komandu, un tad mums bija tādas vairākas diskusijas gan ar prorektoriem, gan ar mūsu Stratēģijas padomes vadītāju profesoru Ērgli. Un man liekas, ka šajās diskusijās, domājot par to, kas varētu būt, tajā laikā viņa bija rektora biroja vadītāja, pirmais viņas darbiņš bija par administrācijas pārveidi.

Es nezinu, kurš konkrēti, kā parasti, mēs jau vairākus cilvēkus aicinājām uz pārrunām un, man liekas, vai tikai tas nebija profesors Ērglis, kurš pirmais nosauca Brokas kundzes vārdu."

Muižnieka vadībā administrācijā tika radītas jaunas struktūrvienības - Stratēģijas padome, Akadēmiskā centra attīstības programma, Studiju attīstības programma. Tajās strādājošie neskaitās amatpersonas un nav spiesti atskaitīties par saviem ienākumiem.

Stratēģijas padomi vadīja Andrejs Ērglis. Šajā padomē darbojās arī Gunta Rača, kura tika arī pie investīciju piesaistes direktora amata un vadīja Akadēmiskā centra attīstības programmu. Viņas nodaļā pie darba tika Ērgļa dēls Kristaps. LU strādājošie Raču raksturo kā ietekmīgāko personu administrācijā.

Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmā vadošās ekspertes amatā strādā administrācijas vadītāja sieva Liene Grantiņa.

Ansis Grantiņš, bijušais Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs: "Es nekādā veidā nepiedalījos ne lēmumu pieņemšanā, apzināti, protams, lai nenonāktu interešu konfliktā."

Rodas sajūta par savējo amatiem.

"Par savējo amatiem man atmiņā ir kādreiz Godmaņa kungam šo jautājumu uzdeva, un Godmaņa kungs atbildēja pēc būtības tā, kā ir: lai būtu komanda, jābūt profesionāliem un lojāliem cilvēkiem."

Augusta beigās valdība nolēma Muižnieku neapstiprināt rektora amatā uz otru termiņu. Tajā pašā dienā atlūgumus četri no Muižnieka komandas. Viņiem kopā aprēķināta 50 tūkstošu eiro kompensācija, kas it kā pienākoties saskaņā ar koplīgumu. Tas pārsteidzis universitātes kolēģus, jo koplīgums nav paredzēts administrācijai. Tomēr aizgājušie saņēmuši ne tikai trīs koplīgumā minēto mēnešu atalgojums, bet vēl bonusu.

Ansis Grantiņš: "Tas, kas šinī gadījumā varbūt izskanējis par vairāk atlīdzībām, nekā ir noteikts koplīgumā, ir saistīts ar to, ka aizgāja prom cilvēki no vadības, kuru zināšanu nonākšana citu valsts vai privātu augstskolu tiešā... nodošana viņiem varētu būt universitātei ir ļoti neizdevīga, un tāpēc ar šiem cilvēkiem ir diezgan skarbi konfidencialitātes noteikumi. Un faktiski tā nosacīti viena mēnešalgai ir uzlikta pa virsu."

Gvido Straube, Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs: "Es esmu saņēmis pieprasījumu no universitātes senāta arī nākošajā senātā dot skaidrojumu par šo kompensāciju lietu, ja to tā drīkstētu nosaukt, līdz ar to mēs skatīsimies tās lietas, un tad, kad būs skaidrība, tad mēs varēsim kaut ko komentēt. Šobrīd es vēl neesmu tos papīrus visus redzējis, tāpēc es nemācēšu teikt, bet tas, ka ir neapmierinātība, un līdz ar to tad cilvēki grib zināt, vai tas viss ir korekti, tas bijis arī, ievērojiet likumus, kādi bijuši šie rīkojumi un tā tālāk."

Koalīcijas politiķi nevēlējās iejaukties universitātes iekšējās lietās un aizskart tās autonomiju. Izglītības ministre Ilga Šuplinska no "Jaunās konservatīvās partijas" uzstāja, ka rektora vēlēšanās pieļauti nopietni pārkāpumi. Lai nešūpotu valdību un nekaitinātu JKP budžeta sarunu laikā, valdības partneri ministrei neiebilda.

ARVILS AŠERADENS

Partijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs

"Vispirms mums ir diezgan sarežģīta koalīcija, tas ir viens, otrs, lai šādu sarežģītu koalīcijas saturētu kopā, premjerministrs seko savam ministram jeb atbalsta savu ministru un, pieņemot to, ka ministrs zina, ko dara, ministrs pilnībā uzņemas atbildību par notikušo. Tas bija arī šoreiz. Mēs, teiksim tā, ņemot vērā arī budžeta procesu, visu pārējo tas lēmums bija- labi, ministre uzņemas pilnu atbildību par to, ko viņa virza uz kabinetu, kabinets viņu atbalstīs."

RAIVIS DZINTARS

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs

Vai tas arī bija jautājums par budžeta apstiprināšanu un sarunām?

"Es pieļauju, ka tam varētu būt zināma ietekme kaut kur tādā nerakstītā līmenī. Skaidrs, ka politiķi, pieņemot lēmumus, domā par visu laukumu kopumā. Bet vismaz tajās sarunās, kur piedalījusies "Nacionālā apvienība", šis jautājums nekad nav bijis kā tāds darījums - budžets pret Muižnieku vai kā citādāk.

Tas ietekmēja valdības stabilitāti, jo bijuši arī citi Jaunajai konservatīvajai partijai ļoti būtiski jautājumi, kur valdības partijas nav spējušas nonākt pie viena viedokļa, piemēram, Valsts drošības dienesta vadītāja amats. Protams, ka, ja būtu vēl viens šāds gadījums, tas valdības stabilitāti varētu ietekmēt arī negatīvi."

DANIELS PAVĻUTS

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs

"Galarezultātā tika panākts kaut kādas nebūt juridisks kompromiss par to, kā Valsts kancelejas juristi, kam pieder tāds, es uzskatu, lielākais svars viņu vārdam pirms valdības lēmuma pieņemšanas, neiebilda vairs kategoriski par to formulējumu, kāds bija un tad, jāsaka, mīļā miera labad arī mūsu ministri bija gatavi piekrist šādam risinājumam.

Šaubos, vai citu valdības partneru pretimnākšanu kaut kādā vienā konkrētā, kaut arī nozīmīgā jautājumā, diez vai mēs varam cerēt, ka tas pārvērtīsies kādā īpašā piekāpībā, budžeta procesā."

JUTA STRĪĶE

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja

"Tas nekad nav bijis mūsu politiskais uzstādījums vai kāda politiskā vēlme. Tas bija tīri darba process, kura rezultātā mēs konstatējām, ka vēlēšanas ir notikušas nelikumīgi."

Likums valdības noraidītam kandidātam aizliedz atkārtoti kandidēt Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās. Atbildīgā Saeimas komisija šonedēļ sprieda, vai to nevajadzētu mainīt, jo tas nesamērīgi ierobežo noraidīto kandidātu tiesības.

ARVILS AŠERADENS

Partijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs

"Mani interesē, es šobrīd pārstāvu likumdevēju, parlamentu. Ja norma tiks apsūdzēta, parlamentam būs jāiet atbildēt Satversmes tiesā, kādēļ šāda norma ir un kas ir tie iemesli. Jā mana vai Juridiskajam birojam būs jāiet par to runāt, nu, man personīgi ļoti grūti viņu aizstāvēt, es to normu nesaprotu. Man viņa liekas antikonstitucionāla. "

Latvijas Universitātes saimniecībā ir vairāk nekā 300 nekustamo īpašumu. Daļu no tiem valdība atļāvusi pārdot, lai finansētu jauno universitātes centru Torņkalnā. Blakus Dabas un Zinātņu mājai paredzēts būvēt arī Rakstu māju. Aizdomās par nelikumīgām šajā projektā KNAB šovasar aizturēja rektora vietnieci Baibu Broku un "Skonto būves" īpašniekus.

Tika prasīta pēc tam divu projektu dokumentācija, tātad Rakstu mājas iepirkuma dokumentāciju, un vēl tā, ko mēs saucam par siltināšanas projektu, respektīvi, tā dokumentācija. Tie bija divās dažādās iepirkumu komisijās.

Abus iepirkumus vadīja Broka. Rakstu māja ir 33 miljonus eiro vērts projekts, bet iepirkuma uzvarētājs aizvien nav nosaukts. Otrs KNAB interesējošais gadījums ir šī gada pavasarī noslēgtais līgums ar būvfirmu "Abora". Tā siltinās studentu kopmītnes Mazajā Lubānas ielā. "Abora" konkursā bija vienīgais pretendents, un būvdarbi, kuriem sākotnēji universitāte plānoja tērēt 600 tūkstošus eiro, tai izmaksās vairāk nekā par trešdaļu dārgāk.

INDRIĶIS MUIŽNIEKS,

Bijušais Latvijas Universitātes rektors

"Uz to laiku, kad viņu KNAB aizturēja, viņa tika atstādināta, bet viņa jau netika atlaista. Pēc tam, kad KNAB atbrīvoja viņu, mēs saņēmām arī oficiālus dokumentus, kuros nebija nekādi ierobežojumi attiecībā uz viņas darbību universitātē, izņemot darbību iepirkumu komisijās, to, protams, viņa vairs nevarēja darīt, bet neviena cita aizlieguma kontaktēt ar universitātes cilvēkiem vai kādu citu profesionālu darbību universitātē veikt viņai netika piemēroti."

BAIBA BROKA

Bijusī LU rektora vietniece

Vai jūs uzskatāt, ka varētu turpināt darbu kā lektore universitātē?

"Jā, es uzskatu, ka varu turpināt, jo es uzskatu, ka visas izvirzītās apsūdzības ir politiskas, tās nav pamatotas, savilktas kopā nezinu, vēl kādu iemeslu dēļ. Esmu strādājusi ļoti godprātīgi Latvijas Universitātē, ļoti daudz pētījusi, studenti mani atzīst kā labu pasniedzēju. Neesmu atzīta vainīga nevienā inkriminētā noziegumā, darīšu visu, lai pierādītu savu nevainību, un uzskatu, ka varu arī lasīt lekcijas, jā."

INDRIĶIS MUIŽNIEKS,

Bijušais Latvijas Universitātes rektors

"Tieši pateicoties tam darbam, ko padarīja arī Baiba Broka, beidzot pēc 15 gadu pūlēm izdevās dabūt cauri likuma grozījumus, Ministru kabineta noteikumus un Ministru kabineta lēmumu, ka mēs varam izmantot mūsu arī attīstības mērķiem to naudu, ko mēs varētu iegūt no valsts dotā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Tur ļoti sarežģīta struktūra tam nekustamam īpašumam universitātē."

Vēl nesen Latvijas Universitātes mājas lapā bija pieejama kontaktinformācija visiem tās darbiniekiem. Tagad publiski nav redzami pat darbinieku vārdi. "Nekā personīga" Latvijas Universitātei lūdza informāciju par visiem administrācijas darbiniekiem, ko tai, tāpat kā jebkurai citai valsts un pašvaldību iestādei, ir pienākums sniegt. Pusotras nedēļas laikā šo informāciju aizvien netika saņemta.