Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērš uzmanību, ka Ministru kabineta (MK) rīkojums “Par Latvijas Universitātes rektoru” stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu. Līdz ar to šobrīd, kamēr valdības rīkojums nav stājies spēkā, LU administrācijas darbībā nav nekādu izmaiņu. Par daudzskaitlīgajiem lēmumiem saistībā ar izmaiņām personālsastāvā, kas šobrīd izskan publiskajā telpā, atbild katra amatpersona un joprojām līdzšinējais rektora pienākumu izpildītājs.
Pēc valdības sēdes 27. augustā, kurā tika pieņemts lēmums par LU rektora profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu amatā, augstskolā ir sācies haoss kā pārvaldības, tā arī personālvadības un citās jomās. Tas tikai apliecina, ka IZM konstatētie pārkāpumi rektora vēlēšanu procesā ir bijuši būtiski.
Jāņem vērā, ka pieņemtais valdības lēmums ir administratīvais akts, ko paredz arī MK protokollēmums: 5. Lēmumu par profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". IZM uzsver, ka to var darīt pats Indriķis Muižnieks, nevis LU kā publiski atvasināta persona.
Izglītības un zinātnes ministrija aicina ikvienu LU administrācijas darbinieku, amatpersonu, mācībspēku un studējošo šajā universitātei tik saspringtajā laikā ar atbildību izturēties pret pārmaiņu procesu, kuru šobrīd piedzīvo augstskola, un īpaši atbildīgi izturēties pret saviem pienākamiem, pirmajā vietā pozicionējot studentu, LU un valsts intereses.
"Mūsu visu kopīgajās intereses ir pēc iespējas ātrāk atjaunot augstskolas darbu ierastā ritmā," norāda ministrijas pārstāvji.
Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā augstskola varētu būt palikusi arī bez Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un četriem dekāniem, LU Administrācijas vadītājs nolēmis aiziet no darba, bet abi prorektori pieteikuši teju trīs mēnešu atvaļinājumu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule, LU Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa. Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar otrdienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.
Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.
LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA sacīja, ka augstskola jau brīdināja, ka gadījumā, ja valdība pieņems "prettiesisku lēmumu, balstoties uz Satversmes Sapulces nelikumīgu norisi - iestāsies juridisks haoss". Viņa norādīja, ka LU kā "likumam paklausīga" institūcija ir spiesta vēlēt jaunu senātu un akadēmisko šķīrējtiesu, ja reiz valdība skaidri norādījusi, ka pārkāpumi bijuši tik būtiski.
Saskaņā ar nolikumu LU Senāts apstiprina LU budžetu, prorektorus, LU direktorus, LU kancleru, dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus. Tāpat Senāts apstiprina studiju programmas un to direktorus, LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus, kā arī veic citas funkcijas.
LU administrācijas juriste Anda Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar valdības lēmumu augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem. Ozola skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un Ozola uzsvēra, ka tas skaitās kā "autoritārs diktators".
Tāpat viņa piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti - lai panāktu "varas vakuumu".
Reaģējot uz Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, otrdienas pēcpusdienā par aiziešanu no darba paziņoja arī LU Administrācijas vadītājs Grantiņš. Viņš stāstīja, ka negrasās strādāt pie "politiskā ielikteņa", tādēļ otrdien ir viņa pēdējā darba diena.
Arī abi prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš - pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
Druviete stāstīja, ka prorektori pilda amata pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, tomēr no 28.augusta atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.