Mūsdienu pasaule no jauniešiem prasa ļoti daudz – ir jāiegūst ne tikai skolas, bet arī dzīves ziņas, jāmācās plānot un realizēt sasniedzamos mērķus, lai nākotnes perspektīvas būtu gaišas un realizējamas. Tāpēc izglītības iestādei ir jāspēj piedāvāt ne tikai klasi ar skolotāju, bet jābūt par sabiedroto bērniem un vecākiem, palīdzot jauno cilvēku izvest caur zināšanu ieguves laiku, lai, pieaugušo kārtā ieejot, tas vēl arvien saglabātu zinātkāri, kas palīdz augt un attīstīties mūža garumā.
Pirms trim gadiem notikušās izglītības iestāžu reformas laikā tika apvienota Valkas pamatskola un Valkas ģimnāzija, izveidojot izglītības iestādi ar vidusskolas statusu no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, piešķirot tai vēsturisko nosaukumu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija. Vidusskolas direktore Lilita Kreicberga vēsta: «Skolas pirmsākumi meklējami Jāņa Cimzes skolotāju seminārā - nākamgad augustā skolai svinēsim 100 gadu dibināšanas jubileju, uz kuru aicināsim visus bijušos un esošos audzēkņus, pedagogus un citus skolas darbiniekus. Ēka, kurā šobrīd mācās astoto līdz divpadsmito klašu audzēkņi, būvēta dažus gadus pēc skolas dibināšanas. Interesanti, ka mācības tajā sākušās jau tad, kad bija uzbūvēti tikai pirmie divi ēkas stāvi - trešais stāvs tapis vēlāk.»
Šodien Valkas ģimnāzija ar gandrīz 600 audzēkņiem ir vienīgā vidējās izglītības iestāde Valkas novadā - tuvākās vidusskolas atrodas Smiltenē, Valmierā, Rūjienā un Naukšēnos. Tāpēc, pieņemot lēmumu, vai skolai censties iegūt valsts ģimnāzijas statusu un uzņemt audzēkņus, kuri atbilst ģimnāzistu kritērijiem, bija daudz diskusiju. Izveidojot valsts ģimnāziju, bez iespējām saņemt vidējo izglītību paliktu daudz Valkas novada jauniešu, tāpēc pašvaldības un skolas lēmums bija saglabāt vidusskolas statusu, sniedzot plašu vidējās izglītības pieejamību novada bērniem. «Mēs esam ne tikai skola, kur gūt obligātās zināšanas, bet arī kā centrs, kā mamma visiem novada bērniem un viņu vecākiem. Es domāju, ka laba skola ir tā, kurp bērni dodas ar prieku, kurā labi strādājas pedagogiem, kuru atbalsta vecāki, kurā katrs jaunais cilvēks saņem to, kas tam vajadzīgs. Mēs ļoti cenšamies, lai mēs būtu kā kopienas sastāvdaļa, kas virza un attīsta katra mūsu skolēna individuālo izaugsmi, lai tas augtu mērķtiecīgs cilvēks ar plašu redzes leņķi un attīstītu savus talantus. Necenšamies, lai lakstīgala lēktu tālumā - katram bērnam ir savas spēcīgās puses, kuras mums ir jāpamana.»
Lai dažādotu mācību procesu, padarītu to interesantāku un neapspiestu bērnu vēlmi ļauties izaicinājumiem, skola sistemātiski pieaicina vieslektorus, piemēram, eksperti no Swedbank vai Vidzemes augstskolas matemātikas klašu skolēniem palīdz padziļināti apgūt zināšanas. Direktores vietniece Inese Varesa paskaidro, ka skolas prioritāte ir dot iespēju jaunajam cilvēkam saprast, ko viņš vēlas darīt, un radīt apstākļus mērķa sasniegšanai. Tas attiecas ne tikai uz tradicionālajām interešu izglītības jomām: deja, mūzika un sports, bet arī mūsdienu tehnoloģiju apguvi jau no pirmās klases. Vienlaikus vienmēr gaidīti viesi ir dažādu jomu profesionāļi, kas atbilstoši auditorijas vecumam stāsta, rāda un ieinteresē. «Nav taisnība, ka bērni vienmēr izvēlas vieglāko ceļu - viņiem patīk izaicinājumi un grūtību pārvarēšanas process,» saka direktore.
Daudz tiek runāts par jaunu mācību saturu, taču savā būtībā izglītības satura maiņas procesā vissvarīgākā ir tieši attieksmes maiņa - ir jāiet ārā no klasēm un tradicionālajām mācīšanās metodēm, kurās skolotājs klasē ir galvenais, jo galvenais ir skolēns. Skolai un skolotājam ir jārada vide un pieeja, lai skolēnam būtu interesanti, lai viņš caur dzīvi, caur realitāti iegūtu nepieciešamās zināšanas. «Savulaik domāju, ka dažādi projekti un ārpusstundu nodarbības atrauj bērnus no mācībām. Tagad esmu sapratusi, ka tieši projektos un nodarbībās bērns iemācās daudz vairāk un vielu apgūst labāk,» - pie šādas atziņas nonākusi direktore.
Viens no piemēriem ir pagājušajā mācību gadā organizētais projekts Ja tu dari, tad tu vari. Tā ietvaros maija pēdējā nedēļā piekto līdz vienpadsmito klašu audzēkņi sadalījās 14 dažādās interešu grupās un realizēja savu ideju, ko prezentēja noslēguma pasākumā. Tas veicināja ne tikai dažādu vecumu skolēnu savstarpējo komunikāciju, bet galvenokārt attīstīja komandas darba prasmes - katram dalībniekam atkarībā no viņa spējām bija iespēja veikt darbiņu, lai kopā tiktu sasniegts vislabākais iespējamais rezultāts. Skolas direktore, būdama latviešu valodas skolotāja, iesaistījās mašīnbūves interešu komandā, lai kopā ar skolēniem uzbūvētu kustēties spējīgu Flinstonu auto. Tas patiešām izdevās. Direktore atzīst, ka tas patiešām bija lielisks piemērs, kā iemācīt bērniem sadarboties kopēja mērķa sasniegšanai: «Mēs zīmējām, rasējām, rēķinājām, meklējām un darījām, turklāt bērni šajā procesā reālā vidē apguva daudzu priekšmetu mācību saturu.»
Direktores vietniece Inese Kāposte piebilst, ka projektu skolā ir tik daudz, ka tā būtu atsevišķa sarunas tēma, jo visu laiku skola iesaistās gan vietējos, gan starptautiskos projektos. Pašu iniciēts pasākums ir mazo un lielo bērnu savstarpējās komunikācijas veicināšana. Inese Kāposte: «Skola izvietota divās ēkās, tāpēc sākumskolas bērni reti satiek vecāko klašu audzēkņus un otrādi. Pērn aizsākām tradīciju savest kopā lielos un mazos, piemēram, divpadsmitajiem nododam šefībā pirmklasniekus, lai lielie mazajiem palīdz labāk iejusties skolas atmosfērā. Tāpat arī citu klašu starpā tiek veidoti saskarsmes punkti un rīkoti kopēji pasākumi vai projekti.» Ļoti laba sadarbība ārpusstundu darbā izveidojusies ar Igaunijas pusi. Piemēram, daudz igauņu mācās Valkas Mākslas skolā, bet valcēnieši apmeklē igauņu mūzikas un dejas studiju Joy. Savā starpā valcēnieši un valgēnieši tiekas arī sporta un kultūras notikumos, vienlaikus konkurējot un draudzējoties.
Vaicāta par Igaunijas un Latvijas sadarbību, praktiski vienas pilsētas ietvaros, direktores vietniece Inese Varesa neslēpj: «Mēs viens par otru zinām, taču sadarbība tieši starp skolām ir minimāla. Septembrī noritēs kopējs seminārs sākumskolu skolotājiem, bet kopumā mēs ar skaudību skatāmies uz igauņiem. Viņi izglītības jomā ir mums daudzus soļus priekšā, gan attiecībā uz mācīšanas pieeju, gan vērtēšanas sistēmu, par kuras maiņu mēs tikai vēl cīnāmies, gan skolotāju atalgojuma ziņā. Mums savi skolotāji ir jāsaudzē un jāsargā, lai viņus nepārvilinātu uz Valgas skolām - precedenti jau ir bijuši.» Direktore ir neizpratnē: «Kāpēc Latvijā nepieciešams izgudrot kaut ko jaunu, ja tepat blakus ir ļoti labi piemēri, kuru pieredzi ir viegli pārņemt?»
Saglabājot pozitīvu skatījumu uz dzīvi, mācoties mācīties ne tikai skolēniem, bet arī pasniedzējiem, Jāņa Cimzes Valkas ģimnāzija ir gatava uzsākt savu 99. mācību gadu.
