Levitu aicina aktīvāk iesaistīties pedagogu prestiža celšanā

© Oksana DŽADANA, F64 Photo Agency

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien uzrunājušas Valsts prezidentu Egilu Levitu aktīvāk iesaistīties pedagogu un zinātnieku prestiža celšanā, kā arī normatīvo aktu izpildē, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa sacīja, ka uz tikšanos prezidenta pilī bija devušies kopumā septiņi organizāciju pārstāvji, kas būtiski ietekmēja iespējas apspriest visus interesējošos jautājumus, tomēr pirmajā iepazīšanās vizītē Vanagai izdevās ieskicēt normatīvo aktu būtiskumu, tiesiskumu un pedagogu prestiža paaugstināšanas nepieciešamību.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Valsts prezidentam uzsvēra, ka "mazās konflikta dzirksteles" īstenojās, ja izglītības un zinātnes darbinieki nesajūt pietiekamu atbalstu un redz, ka netiek ievēroti spēkā esošie normatīvie akti. "Vēlējāmies, lai Levits saprot, ka mēs gribam profesionāli konstruktīvu dialogu un uz asumiem izejam tad, ja nesadzird arodbiedrības pārstāvjus rāmākā metodē," stāstīja Vanaga.

Savukārt Levits uzsvēra, ka arodbiedrības ir svarīga daļa no valsts ekonomikas, tādēļ ir jāturpina popularizēt strādājošo dalība arodbiedrībās, lai stiprinātu arodbiedrību pozīciju un sociālā dialoga nozīmi.

Apzinoties prezidenta funkcijas un iespējas, arodbiedrības vēlas, lai no prezidenta puses būtu retorika, kas orientētos uz pedagogu un zinātnieku prestižu. Vanaga sacīja, ka vēlas vērst prezidentu uz viņa iespējām celt nozares prestižu - apmeklējot zinātniskus pasākumus un publiski atklājot savu nostāju.

Tāpat, LIZDA vēlas vērst prezidenta uzmanību tam, ka pedagogi ir atvērti reformām, bet ir nepieciešami būtiski atbalsta mehānismi, kas veicinātu jomas uzlabošanos.

"Ņemot vērā, ka Valsts prezidents būs tas, kas ieskicēs par ko apmēram noritēs saruna, mēs vēlētos apspriest ar viņu normatīvo aktu ievērošanu. Mums ir svarīgi, ka prestiža jautājumu, normatīvo aktu ievērošanu un profesionālā atbalsta jautājumus tikšanās laikā izdotos apspriest. Ja radīsies iespēja, tad virzīsim arī sarunu par vienlīdzības veicināšanu," stāstīja Vanaga.

Latvijā

Mākslīgais intelekts nevar radīt oriģinālas lietas – tā uzskata komponists Jānis Lūsēns. “Mākslīgais intelekts muļļās, to, kas ir bijis, liks 1000 citas kombinācijās, bet viss jaunais taču nāk caur dievišķo dzirksti, nejaušību, kļūdām… Visa mūzikas attīstība ir tāda. Ja renesanses laika mūziķim parādītu to, kas notiek tagad, viņš šausmās saķertu galvu,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” spriež Lūsēns.