No 1. augusta izglītības iestādes nosaukumā vairs nevarēs būt vārds internātskola. Tas attiecas arī uz 49 speciālajām skolām.
Turpmāk tās, kā to nosaka Vispārējās izglītības likums, būs jāsauc par speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Daļai skolu tā būs jau kurā reize, kad jāmaina nosaukums un plāksne pie durvīm.
Rēzeknes novadā jau iepriekšējā mācību gadā tika nolemts reorganizēt speciālo skolu tīklu, no trim mācību iestādēm - Maltas, Tiskādu un Adamovas internātpamatskolām - izveidojot vienu uz Maltas skolas bāzes - Rēzeknes novada speciālo pamatskolu, atstājot Tiskādus kā izglītības realizācijas vietu. Jaunais nosaukums juridiski noformēts jau no 1. jūlija, skaidro Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Tiesa, plāksne pie Maltas speciālās skolas vēl palikusi vecā, jo vispirms jāsagaida Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apstiprinājums jaunās skolas nolikumam un licencei. Dokumenti jau ir aizsūtīti, un tuvākajā laikā tiek gaidīta atbilde no IKVD. Adamovas un Tiskādu skolām, kas tiek slēgtas ar šā gada 31. augustu, nosaukumus līdz likvidācijai atstās tos pašus. Juridiskās lietas papildu izdevumus neesot prasījušas. Vienīgie tēriņi, ar kuriem pašvaldībai jārēķinās, - jaunas plāksnes pasūtīšana. Tā varētu izmaksāt ap 30 eiro, taču cena atkarīga, protams, ir arī no materiāla, spriež G. Skudra. Viņš lēš, ka šī varētu būt jau piektā vai sestā reize, kad skola tiek pārdēvēta. Vai tā būs pēdējā reize - grūti spriest, jo: mainās ministri, mainās nostādnes. Izglītības joma līdz šim nav bijusi tā stabilā un paredzamā.
Arī Amatas novada Spāres internātpamatskolai, kurā mācās skolēni ar īpašām vajadzībām, nosaukums mainīts vairākkārt, neesot tikai skaitīts - cik, teic Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Jaunais nosaukums būs Spāres pamatskola, un, lai gan tur nav minēts vārds «speciālā», tāpat jau visi zinot, ka tur tiek piedāvāts apgūt speciālās programmas. Attiecībā uz internātu - tā pakalpojumi tiek izmantoti vairs tikai darba dienās, brīvdienās un svētkos visi audzēkņi dodas uz mājām. Un arī, vai to dēvē par internātu vai dienesta viesnīcu, arī no tā taču būtība nemainās. Domes priekšsēdētāja iesaka Izglītības un zinātnes ministrijai koncentrēties nevis uz formāliem, bet uz citiem, daudz būtiskākiem, jautājumiem - tostarp par to, vai netiek pārforsēta iekļaujošā izglītība. Speciālajām skolām ir savi bonusi, kas nav parastajās, piemēram, Spārē tiek piedāvāts pamatskolas posma beidzējiem turpināt mācības turpat un trīs gadu laikā apgūt profesiju. Arī no šā gada 9. klases absolventiem teju visi izvēlējušies palikt un apgūt amata prasmes. Līdzšinējā pieredze rāda, ka viņiem nav problēmas pēc tam atrast darbu. Tā arī šā gada kokapstrādes programmu apguvušajiem puišiem visiem tika piedāvāts darbs Cēsu puses uzņēmumos. Tajā pašā laikā parasto skolu beigušajiem «speciālajiem» bērniem šādas iespējas nav. E. Eglīte šaubās, vai iekļautie skolēni galu galā nebūs zaudētāji gan izglītības ziņā, gan emocionāli, jo bērni, it īpaši pusaudžu vecumā, neizceļas ar iejūtīgumu.
Arī Antūžu speciālā internātskola Krustpils novadā plāksni pie skolas durvīm vēl nav paguvusi nomainīt, taču uz 1. septembri tā noteikti būs, vēstot, ka te ir Antūžu pamatskola, izņemot laukā arī vārdu «speciālā». Vispārējā izglītības likuma noteiktā prasība tiks izpildīta, sola skolas direktors Ziedonis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka tas skolas dzīvē neko nemainīs, jo ne jau vārdi, bet darbi ir svarīgi.
