Vēstures skolotājs Edgars Bērziņš ir daudzpusīgs un atraktīvs – ne tikai māca zinības Skrīveru vidusskolas un starptautiskās skolas Exupéry skolēniem, bet vada TV raidījumu Vēstures skolotājs un virkni citu projektu. Savu karjeras ceļu izvēlējies, izmēģinot dažādus darbus, līdz sapratis – būs skolotājs! Un nav nožēlojis savu izvēli, jo nekad nav ieslīdzis rutīnā.
«Esmu strādājis dažādās vietās, lai saprastu, ko es negribu darīt. Pēc 9. klases biju datu ievades operators, un man apnika tā nodarbe pēc divām nedēļām, jo mans uzdevums bija - pārrakstīt no grāmatas tekstu un pārbaudīt, vai ir konkrēts cilvēks un adrese,» teic Edgars. Taču, tā kā viņš nāk no trūcīgas ģimenes un vajadzējis nopelnīt naudu jaunām biksēm, tad nav varējis atļauties mest plinti krūmos. Ieguvums bijis tāds, ka naudu nopelnījis un guvis atziņu, ka tāds darbs viņam pie dūšas neiet. Nākamais solis karjerā bija krāvējs un bruģētājs, un arī to viņš nespēja iztēloties kā savas dzīves aicinājumu. Salīdzinājis iegūto pieredzi un nācis pie secinājuma, ka «baltā apkaklīte vairāk interesē». Taču bija skaidrs, ka tajā jomā viņam neiekļūt, jo nav pieredzes un sakaru. Tā palēnām tuvojies 12. klases fināls, un vajadzēja tomēr izlemt, uz kuru pusi doties. Arī dzimtās Skrīveru skolas direktors reiz uzrunājis: «Ko darīsi?» Varbūt varot kļūt par skolotāju un nākt pēc augstskolas beigšanas uz Skrīveriem? Tādā gadījumā piešķirtu pašvaldības stipendiju. Patiesībā Edgars īsti nezinājis, ko atbildēt, jo padevies viss. Iespējams, ka varētu studēt bioloģiju vai vēsturi, jo abos priekšmetos ieguvis olimpiādēs pirmās vietas. Beigās izlēmis par labu vēsturei un skolai. Nebija arī iebildumu nostāties klases priekšā, jo patīkot strādāt ar cilvēkiem un «liet ūdeni», kam par iemeslu laikam esot tas, ka viņš pēc horoskopa ir Ūdensvīrs, paironizē Edgars.
Kad pabeidzis Latvijas Universitāti un divus gadus nostrādājis Skrīveros kā skolotājs, sapratis: «Nē, šitas jau ir bijis, es varu vairāk.» Jo vairāk par visu viņu biedēja ieslīgšana rutīnā - darīt katru gadu vienu un to pašu. Sācis ar to, ka pieķēries angļu valodai, jo aptvēris, ka šīs zināšanas ir tikpat izcilas kā viņa peldētprasme, proti, nekāda. Izlauzies cauri valodas džungļiem pašmācības ceļā - atradis labu britu TV seriālu How not to live your life. Katru rindiņu noklausījies un atkārtojis, apgūdams gan vārdu krājumu, gan izrunu. Tā lieta aizgājusi! Guvis atziņu, ka lieliski prot iemācīties valodu un nav viena veida, kā to var izdarīt. Katram tas ceļš pie zināšanām ir savs. Nu palīdzot pie tām nokļūt skolēniem (māca vēsturi gan latviski, gan angliski). Uzņēmies arī vadīt skolas mājaslapu. Kāpēc ne? Jo tas prasa tikai stila izjūtu un prasmi bīdīt kastītes, pasmaida Edgars. Nu labi - arī uzņēmību un pacietību. Skolas darbā viņam palīdz arī tas, ka viņš nekad neatsakās no izaicinājumiem un ir darījis daudzko citu, piemēram, bijis pārdevējs, vadījis Latvijas studentu apvienību. Vada kursus skolotājiem, pagājušā gadā bijis viens mācību kurss LU kā ārštata pasniedzējam. Lai nedomājot - tā neesot nekāda mērkaķa pieredze, jo tas viss iet, nezaudējot pedagoģijas līniju. Jo arī televīzijas projektā Vēstures skolotājs ir tikai cits formāts nekā klasē. Nu jau šogad taps otrs raidījuma cikls. Tas veidots ne tikai, lai vairotu jaunās paaudzes zināšanas par vēsturi, bet arī lai celtu šīs profesijas prestižu. Kā viņš tajā iekļuvis? Zināmā mērā raidījuma komanda viņam bija pazīstama, jo kopā ar kolēģiem četrus gadus izstrādājis jautājumus TV spēlei Gudrs, vēl gudrāks. Un tās ļaudis viņu pamudinājuši piedalījies atlases konkursā. Īsti jau gan nebijis pārliecināts, ka labi jutīsies kameras priekšā. Aizsūtījis videorullīti par Rundāles pili un kultūras mantojumu, ko sieva nofilmējusi, un izrādījās, ka tas uzrunājis. Nu jau aiz muguras astoņi raidījumi Āraišos un Grobiņā, Turaidas pilī, Rundālē, Ainažos. Šogad plānotas sešas sērijas - pirmā būs par Latvijas Brīvības cīņām. Cerot, ka pa vidu visam būs arī brīvais laiks, jo gribētos uztaisīt kādas darba lapas, ar kurām var strādāt klasē.