Bijušie ministri kritizē Šuplinsku par jaukšanos Latvijas Universitātes darbā
Indriķis Muižnieks vēl nav apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesteidz šo jautājumu virzīt uz valdību, tā vietā uzdodot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) pārbaudīt, vai un kādi pārkāpumi pieļauti rektora pārvēlēšanas procedūrā. Ministre jau iepriekš pieļāvusi – lai kādi būtu IKVD secinājumi, notiks atkārtotas vēlēšanas. Nozares eksperti šādus I. Šuplinskas paziņojumus vērtē kā iejaukšanos augstskolas autonomijā un tās prestiža graušanu.
Tuvākajās dienās beigsies IKVD pārbaude, un tad ministre solījusies publiski atklāt, kādi tad ir bijuši pārkāpumi rektora ievēlēšanas procedūrā. Taču viņa jau iepriekš izteikusies, ka iespējami divi scenāriji un abos gadījumos seko atkārtotas vēlēšanas, proti, ja ministrija neapstiprina rektoru un nevirza uz valdību apstiprināšanai un ja tiek virzīts uz Ministru kabinetu un rektors netiek apstiprināts.
Latvijas Universitāte (LU) aicina ministri Ilgu Šuplinsku ievērot Augstskolu likumu un neizdarīt politisku spiedienu uz augstskolas pašpārvaldes procesu. «Augstskola ir atvasināta publiska persona. Tas nozīmē, ka valsts akadēmiskajai videi devusi tiesības pašai sevi pārvaldīt. Ministrijai ir tiesības iejaukties tās darbībā tikai tiesisku apsvērumu dēļ,» norāda prorektore, LU rektora pienākumu izpildītāja Ina Druviete. Viņa vērš uzmanību uz Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, atbilstoši tās satversmei, tās ir tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas: neviens universitātes personāla loceklis nav iesniedzis nevienu sūdzību par 2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces norisi. Ņemot to visu vērā, LU aicina ministri virzīt rektora I. Muižnieka apstiprināšanu valdībā.
Politoloģe Ilga Kreituse šādu ministres rīcību nodēvē par politiski bezatbildīgu. Tas salīdzināms ar tiesas procesu, kas vēl nav beidzies, bet cilvēks jau tiek ielikts cietumā. «Vai nu tas ir politisks naivums, vai varas izrādīšana,» uzskata I. Kreituse. Viņa atgādina: Latvijā kā demokrātiskā valstī šādi ministres paziņojumi, kamēr pārkāpumi nav pierādīti, ir nepieņemami. Turklāt jāšaubās par pārbaudes rezultātiem un lēmumiem, jo IKVD ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautības iestāde, un, visticamāk, I. Šuplinska ir jau pateikusi, kādiem tiem jābūt. Faktiski tos varot arī nosaukt par politiski angažētiem. I. Kreituse domā, ka te savs vārds būtu jāsaka ne tikai premjeram Krišjānim Kariņam, bet arī jaunievēlētajam prezidentam, jo «korupcija nav tikai nauda, bet arī savējo likšana amatos».
Saeimas deputāts Jānis Vucāns, kurš savulaik bija Ventspils augstskolas rektors, teic - pret augstskolu autonomiju jāizturas ar vislielāko pietāti. Ir noteikta robežas, kuru valdība drīkst pārkāpt un kuru ne. Iejaukšanās no malas ir traumējoša un rada aizdomas, ka augstskola nav darboties spējīga. Studentu uzņemšanas laikā šādi izteikumi sit pa augstskolas prestižu, un tas liek uzdot jautājumu - kas tur notiek? Noteikti bija jāpagaida IKVD secinājumi, un tikai tad varēja komentēt tos un pieņemt lēmumus, akcentē J. Vucāns.
Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāve un bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver, ka acīmredzami pārkāpumi I. Muižnieka pārvēlēšanu procedūrā nav konstatēti, tāpēc atkārtotas vēlēšanas nebūtu vajadzīgas. Viņa cer, ka IZM nāks klajā ar pamatotiem secinājumiem, kas gūti no objektīviem faktiem. AIP pēc IKVD pārbaudes plāno 19. jūlijā apspriest šo jautājumu.
Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir pārliecināta, ka šajā gadījumā patiesība ir viena un to nosaka likums. Un viņa piekrīt I. Druvietes teiktajam, ka izpaust jelkādus pieņēmumus, pirms ir izvērtēti konkrēti fakti, ir pāragri. Tie nekādā ziņā nesekmē Latvijas augstākās izglītības un LU prestiža celšanu, kā arī nerosina uz lietišķu sadarbību. «Es nesteigtos bērt pelnus uz galvas, kamēr nekas nav apstiprinājies,» rezumē T. Koķe.