Druviete Šuplinskai pārmet iespējamu "pilnvaru pārsniegšanu vai rupju politisku spiedienu"

 
©F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paziņojumi par iespējamie pārkāpumiem Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās liecina vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi, aģentūrai LETA norādīja LU prorektore Ina Druviete.

Druviete pauda neizpratni par to, kā ministre var paust šādus apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem pirms Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinuma.

"Zinot, ko ministrs drīkst atļauties, un ko ne, es gribētu teikt, ka šeit ir runa vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi, jau iepriekš norādot, kāds lēmums ir sagaidāms.

Ikvienā valsts pārvaldes iestādē normāla prakse ir tāda, ka tad, kad kāds jautājums tiek nodots kontroles iestādes izvērtēšanai, neviena amatpersona nedrīkst iejaukties izpētes procesā, uzsvēra Druviete.

"Var painteresēties, kad sagaidāms rezultāts, bet nevis pirms galīgā sprieduma izteikt savu viedokli, turklāt tik kategoriskā formā, par šo it kā šķietamo pārkāpumu esamību," teica prorektore.

Druviete uzsvēra, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Indriķa Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektor amatā valdībā.

LU aicina Šuplinsku ievērot Augstskolu likumu un neizdarīt politisku spiedienu uz augstskolas pašpārvaldes procesu, ņemot vērā, ka augstskola ir atvasināta publiska persona, kas nozīmē, ka valsts akadēmiskajai videi devusi tiesības pašai sevi pārvaldīt, sacīja Druviete. Ministrijai ir tiesības iejaukties tās darbībā tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

"Augstskolu likums paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas Satversmes noteikumus. Universitātes rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam un neviens universitātes personāla loceklis nav iesniedzis nevienu sūdzību par 2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces norisi.," pozīciju skaidroja prorektore.

Jau ziņots, Šuplinska līdz šim nav steigusi valdība virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Lai arī oficiāli par pārbaudes, ko veic IKVD, rezultātiem tiks paziņots 17.jūlijā, jau tagad esot skaidrs, ka Muižnieks par rektoru ievēlēts pārkāpjot normatīvo aktu prasībās.

"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17.jūlija varēšu pateikt kādi," norādījusi Šuplinska.

Pēc ministres teiktā, IKVD veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17.jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.

"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.

 

Abonē