Neklātieni un tālmācību regulēs stingrāk

© Pixabay

Vakara, neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās 1.–12. klasēs pērn kopumā mācījās 10 292 skolēni, kas ir aptuveni 4,99% no visa skolēnu skaita. Nule valdība apstiprināja prasības un kritērijus, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, īstenojot neklātienes un tālmācību programmas. Līdz šim šāda tiesiskā regulējuma nebija, tāpēc ne vienmēr tika nodrošināta kvalitatīva izglītība šajā «formātā».

Pagājušajā mācību gadā 17 vakarskolas un 39 vispārējās izglītības iestādes piedāvāja vakara, neklātienes vai tālmācības programmas. Kā rāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati, vakara un neklātienes programmās skolēnu skaits triju gadu laikā ir sarucis par attiecīgi 15% un 48%, bet tālmācībā ir pieaudzis gandrīz divtik (no 2172 līdz 4217). Pirmās divas atšķiras ar stundu apjomu un skolas apmeklējumu biežumu: «vakara» variantā īpašas atšķirības no parastās skolas nav, jo mācības var notikt arī dienā, ir tikai mazāks stundu skaits, bet neklātienē izglītošanās skolotāja vadībā notiek divreiz nedēļā (abos formātos tiek piedāvātas individuālās konsultācijas), savukārt tālmācībā skolēns var noteikt savu mācīšanās tempu, pats vadīt savu mācību procesu (tas notiek elektroniskajā vidē).

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

IZM jau iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams sakārtot šo jomu, jo diemžēl, kā rāda līdzšinējā pieredze, izglītības kvalitāte šo programmu beidzējiem nereti ir zema. To pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti - tie ir krietni zemāki par vidējiem valstī, turklāt lielākā daļa audzēkņu tos nemaz nekārto. Tāpat ierasta prakse ir izglītošanos vilkt garumā - oficiāli skolēns it kā mācās, taču gala pārbaudījumus atliek no gada uz gadu, tādējādi nelietderīgi tērējot valsts līdzekļus. Nu jaunie noteikumi skaidri noteiks obligātus kritērijus, prasības un kārtību, kas jānodrošina neklātienes un tālmācības programmu, ko piedāvā arī virkne privātskolu (tajās maksa ir vidēji 300 eiro semestrī), īstenotājiem. Piemēram, tālmācībā skolai jānodrošina, lai elektroniskajā vidē visos mācību priekšmetos skolēniem ir pieejami daudzveidīgi, īpaši strukturēti mācību materiāli, tajā skaitā video formātā, uzdevumi pašpārbaudei un temata noslēguma pārbaudes darbi. Visos priekšmetos ir jābūt atbilstoši sagatavotiem skolotājiem mācību procesa vadīšanai elektroniskajā vidē. Skolai jānodrošina arī mācību sasniegumu regulāra vērtēšana un visu veikto pārbaudes darbu saglabāšana (elektroniski) mācību gada laikā. Skolēniem jābūt pieejamai izglītības un mācību priekšmetu programmai, mācību priekšmetu un mācību stundu plānam, konsultāciju grafikam, temata noslēguma pārbaudes darbu grafikam un aktuālai informācijai. Skolai jāorganizē individuālas klātienes konsultācijas pēc skolēna pieprasījuma, vienojoties par norises laiku ar skolotāju.

Rīgas 1. vidusskola, kas arī piedāvā iegūt izglītību tālmācībā, šajā jomā darbojas jau teju desmit gadus. Tās izglītības metodiķe Anita Zaļaiskalne uzsver, ka ik gadu arvien lielāks skolēnu skaits izvēlas šādi iegūt diplomu par vidējo izglītību - gan tie, kas sākuši strādāt pēc pamatskolas beigšanas, gan tie, kas mainījuši dzīvesvietu - arī aizdevušies uz ārzemēm. Viņa uzskata, ka šādam mācīšanās formātam ir nākotne, tāpēc šādu skolu skaits varētu pieaugt, tāpēc regulējums ir vajadzīgs, lai noteiktu kvalitātes rāmjus. Attiecībā uz viņas skolu - šie noteikumi neesot nekas jauns, tie jau tagad tiek ievēroti, ņemot par pamatu 2014. gada standartu.

Jāatgādina, ka sakarā ar vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipoloģijas izmaiņām (būs tikai vidusskolas vai valsts ģimnāzijas) no 2020. gada 1. septembra vakara (maiņu) vidusskolas vairs kā atsevišķas mācību iestādes nevarēs darboties, un jau šā gada februāra beigās visām pašvaldībām, kuru teritorijā ir vakarskola, bija jāinformē IZM par šo mācību iestāžu nākotni. Vietvaras jau tagad izvēlējušās tās likvidēt vai reorganizēt, kas lielākoties nozīmē - šīs programmas tiks piedāvātas kādā no esošajām vidusskolām. Piemēram, Aizkraukles «vakarnieki» no nākamā gada varēs zinības apgūt Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, bet Liepājā jau no šā gada 1. septembra neklātienes un tālmācības programmas tiks īstenotas Liepājas 8. vidusskolā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.