Artefakti pārtop par 3D modeļiem
Jaunās tehnoloģijas arvien straujāk ienāk arī muzeju ikdienā. Lai saglabātu artefaktus un ļautu tos izmantot interaktīvi, tiek izmantoti 3D modeļi. Tādi nule tapuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā, kopējot vairākus akmens laikmeta priekšmetus no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumiem.
Valsts kultūrkapitāla fonda 2019. gada mērķprogrammas Latvijas skolas somas satura radīšanai muzejos LNVM ir saņēmis finansējumu projektam LNVM muzejpedagoģiskās programmas «Kā dzīvoja senie ļaudis» un ekskursijas ekspozīcijas daļā «Latvijas senvēsture» satura interaktivitātes nodrošināšana. Projekts paredz izveidot arheoloģisko priekšmetu kopijas - māla trauku fragmentus, krama rīkus, bronzas cirvjus un akmens laikmeta priekšmetu - harpūnas, makšķerāķa, bultas gala - 3D modeļus, lai izglītojošās nodarbībās gida stāstījumu papildinātu ar skolēnu praktisku darbošanos.
Tas LNVM un RTU nav pirmais sadarbības projekts. «Sadarbība ar RTU sākās 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Toreiz izveidojām izstādi par dzintaru, ko gatavojāmies vest uz Baltkrieviju un Ukrainu, kur tobrīd gāja ļoti karsti. Sabijāmies par drošību - īpaši attiecībā uz vienu no artefaktiem, kas bija vienā eksemplārā, tāpēc nolēmām tam izveidot kopiju,» skaidro LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, piebilstot, ka jaunās tehnoloģijas ļauj priekšmetus izveidot gluži kā īstus, saglabājot gan izskatu, izmēru un faktūru. Tā ir laba iespēja saglabāt apdraudētos senpriekšmetus, jo jāņem vērā, ka nekas nav mūžīgs. Pat tad, ja tie tiek maksimāli rūpīgi un klimatiski pareizi uzglabāti. Tas attiecas arī uz akmens laikmeta lietām, kas izgatavotas no koka (parasti tās tiek piesūcinātas ar alaunu, bet tā nav panaceja pret laika zobu). Tā tas noticis arī ar 5000 gadu veco, metru garo koka elku, kurš brucis kopā, arī tam izveidots aizvietotājs.
Šādas kopijas ļoti noder muzejpedagoģisko programmu īstenošanai - tad ir iespēja tos ne tikai parādīt bērniem, bet arī iedot aptaustīt. Kā labu piemēru viņa min jauno Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu pievārtē - tur pat manekeni izprintēti 3D formātā. Šāds risinājums būtu piemērots, piemēram, Āraišu ezerpilī, kur tiek veidota ekspozīcija no artefaktiem, bet to kopijas varētu izvietot rekonstruētajās ēkās uz salas. I. Žeiere gan pieļauj, ka šajā gadījumā noderētu arī mūsdienu meistara gatavoti priekšmeti, jo roku darbs tomēr ir dabiskāks.
LNVM darbiniece atzīst, ka būtu lieliski, ja visu muzeja krājumu varētu digitāli iemūžināt, jo tad būtu drošība, ka tas tiks saglabāts kādas postošas nelaimes gadījumā (piemēram, tik postošā ugunsgrēkā, kāds pērn piemeklēja Brazīlijas vēstures muzeju) arī nākamajām paaudzēm. Diemžēl šīs tehnoloģijas muzejam ir pārāk dārgas, tāpēc liekamas lietā tikai izņēmuma gadījumos. Nav arī līdzekļu un speciālista, kurš varētu safotografēt un digitalizēt visu krājumu. Diez vai esošajiem darbiniekiem tas būtu jāuzņemas, jo ar ikdienas darbiem jau spējot tik tikko tikt galā.
3D modeļi ir maksimāli līdzīgi oriģināliem gan pēc skata, gan izmēra un pat tekstūras, apliecina RTU Dizaina fabrikas vadītājs Kristens Raščevskis. Viņš uzsver, ka lāzerskenēšana ir ļoti precīza uzmērīšanas tehnoloģija. Ar skenēšanas iekārtu tiek iegūts blīvs 3D punktu mākonis, kas ļauj datorā izveidot precīzu objekta trīsdimensiju modeli 3D drukai vai reversai inženierijai. RTU īpašumā esošais lāzerskeneris ir viens no precīzākajiem Baltijā, arī 3D printera precizitāte ir ļoti augsta. RTU Dizaina fabrikas komandā ir ne tikai augsti kvalificēti eksperti ar plašām zināšanām, bet tai ir arī iepriekšēja pieredze sadarbībā ar LNVM vēstures liecību saglabāšanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Sadarbībai būs paredzams arī turpinājums - lai saglabātu sena māla trauka orģinālo formu, plānots izveidot īpašu ietvaru, kas noturētu kopā arheoloģiskajos izrakumos uzietās lauskas bez līmēšanas.