Lai arī Padomju Savienība Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk asociējas ar režīma politisko ietekmi un mūsu valsts nebrīvi, tomēr lielai daļai aptaujāto pietrūkst tālaika bezmaksas izglītības un medicīnas, liecina pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Padomju gadi mūsu valsts iedzīvotājiem visbiežāk saistās ar negatīvām asociācijām, kas skar tālaika politisko situāciju. Vairāk nekā puse jeb 64% šo laiku piemin ar nebrīvi, gandrīz puse jeb 41% - ar propagandu un pārkrievošanu un trešdaļa jeb 33% - ar cīņām par Latvijas neatkarību, aģentūru LETA informēja "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve Kristīne Circene.
Vienlaikus arī lielai daļai padomju laiks saistīts ar sadzīviskākām lietām. Vairāk nekā pusei jeb 52% tas asociējas ar pārtikas taloniem un garajām rindām veikalos, un 37% šis laiks atsauc atmiņā padomju gados tapušās filmas. Katrs desmitais aptaujātais atzinis, ka PSRS gadi viņam asociējas ar "Pirmā maija" apaviem un "Radiotehnikas" radio aparātiem. 17% Latvijas PSR laiki saistās ar 1.maija demonstrācijām, bet tikai retajam palikušas spilgtas atmiņas par kvasa tirgošanas cisternām un gāzēto dzērienu automātiem - šādu atbildi snieguši vien 4% respondentu.
Lai arī bieži vien asociācijas ar padomju laiku ir vai nu negatīvas vai sadzīviskas, tomēr daudziem iedzīvotājiem ir lietas, kuru pietrūkst no šī laika.
Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto atzinuši, ka viņiem pietrūkst PSRS laikā pieejamās bezmaksas medicīnas un izglītības. Tāpat 41% norādījis, ka viņiem pietrūkst dzīves bez stresa, kas valdīja PSRS laikā, kad bija augstāks labklājības līmenis, nebija problēmu atrast darbu vai samaksāt īri.
Katrs ceturtais aptaujas dalībnieks norādījis, ka kopš PSRS laikiem ievērojami mainījusies līdzcilvēku attieksme vienam pret otru un viņiem pietrūkst tālaika savstarpējo attiecību, kad cilvēki bijuši pretimnākošāki, laipnāki un draudzīgāki. Savukārt 21% aptaujāto norādījuši, ka viņiem visvairāk trūkst tālaika sabiedriskā transporta lēto biļešu.
Citas atbildes iedzīvotāji izvēlējušies retāk, tostarp tikai 18% pauduši nostaļģiju pēc kolhozu sistēmas, 8% ilgojušies pēc kvalitatīvas kultūras dzīves, kas bija pieejama padomju gados, 6% aptaujāto pietrūcis padomjlaiku reģionālās attīstības, jo tolaik Latvijas reģioni viņiem šķituši sakoptāki un attīstītāki, un vien 4% ilgojušies pēc tālaika pārtikas.
Tomēr arī liels respondentu skaits jeb 39% norādījuši, ka no Latvijas PSR viņiem nepietrūkst nekā.
Iedzīvotāju aptauja tika veikta internetā no 5.jūlija līdz 26.jūlijam. Tajā piedalījās 723 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 23 līdz 62 gadiem.
1940.gada 5.augustā Latvija tika oficiāli iekļauta PSRS sastāvā. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādas atmiņas iedzīvotāji pašlaik saglabājuši par šo laiku.