RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža – kvalitatīvas studijas un profesionāla pēctecība

TURPINA PILNVEIDOTIES. «Pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, arī šogad mēs esam papildinājuši mūsu klīnisko prasmju laboratorijas ar jauniem manekeniem klīnisko procedūru veikšanai,» piebilst RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas direktore Ināra Upmale © F64 Photo Agency

Pēdējos gados Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir būtiski pilnveidojusi savu mācību vidi – iegādāti jauni simulatori, modernās tehnoloģijas, iekārtotas telpas, lai praktiskajās nodarbībās studenti varētu gūt maksimāli pilnīgāku ieskatu savā nākotnes darba vietā, kā arī uzkrātu praktiskas iemaņas, strādājot ar pacientiem. Skolai ir savs simulēts zobārsta kabinets, vairākas palātas, izveidots māsu postenis, radīta aptieka – paveikts ir daudz, lai savus audzēkņus pilnvērtīgi sagatavotu darba tirgum. Un rezultāti ir – absolventiem bezdarbs nedraud, viņus darba devēji aizrunā jau mācību laikā.

RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir pirmā mācību iestāde Latvijā, kas sāka izglītot māsas. Nākamgad apritēs tieši 100 gadu, kopš koledža ir uzsākusi šo misiju. Gadu gaitā skola ir paplašinājusi apgūstamo specialitāšu skaitu, un šobrīd koledžā skolojas topošie ārsta palīgi, farmaceita asistenti, neatliekamās medicīnas ārsta palīgi, masieri, protams, arī māsas (1. līmeņa profesionālā augstākā izglītībā), māsas palīgi (arodizglītība), zobārstniecības māsas un aukļi (profesionālā vidējā izglītība).

Publicitātes foto

Budžeta vietas aizpilda

Koledžas direktore Ināra Upmale ir gandarīta, ka jauniešu vēlme apgūt kādu no koledžas piedāvātajām veselības aprūpes specialitātēm ir gana liela - katru gadu izdodas aizpildīt visas budžeta vietas (šogad tās ir 290), dažās programmās, piemēram, Ārstniecība, Māszinības, Ārstnieciskā masāža, Zobārstniecība, pat veidojas konkurss uz budžeta vietām. Ir iespējams studēt arī par maksu. Der gan atcerēties - medicīnas izglītība nozīmē, ka studentam jau no vidusskolas būtu jābūt pūrā labām zināšanām dabaszinībās. «Kompetentam veselības aprūpes speciālistam ir jāzina cilvēka anatomija, fizioloģija, jāsaprot organisma bioķīmiskie procesi, jāatpazīst slimību cēloņi, jāsaprot, kā pacientu atveseļot, kā viņu izglītot, lai viņš atkal nesaslimtu. Noteikti speciālistam jābūt arī labām digitālām prasmēm un komunikācijas prasmēm. Ne velti ir teiciens - vārds ārstē vairāk nekā medikamenti. Neviens tehnoloģisks risinājums nespēs aizstāt cilvēcisku sarunu. No topošajiem speciālistiem gaidām arī cilvēkmīlestību, pacietību, spēju uzklausīt, izlēmīgumu, spēju ātri pieņemt lēmumus, precizitāti. Šāds īpašību kopums ir ļoti vajadzīgs darbā,» skaidro I. Upmale.

Visam pāri - praktiskās iemaņas

Studiju ilgums ir 2-3 gadi (izņēmums ir programma Bērnu aprūpe - tur mācības ilgst 1,5 gadus), un tieši šis ir viens no aspektiem, kāpēc koledžu līmeņa izglītība ir tik iecienīta, jo salīdzinoši īsā laikā students iegūst pilnvērtīgu izglītību un ir gatavs darba tirgum. Piemēram, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas studiju programmās aptuveni 2/3 daļas no studiju procesa ir paredzētas praksei pie darba devēja vai praktiskām nodarbībām skolā, sākot jau no 1. kursa 1. semestra. «Pirmos mēnešus mums vairāk ir akcents uz teorijas apguvi, bet jau 1. kursa novembrī sākas praktiskās nodarbības klīnisko prasmju laboratorijās, kas ir maksimāli pietuvinātas reālai darba videi.»

Arī teorētisko bāzi palīdz atsvaidzināt dažādas mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, piemēram, lai apgūtu visnotaļ grūtāko teorētisko priekšmetu anatomiju, studentiem ir iespēja strādāt ar 3D anatomijas programmu.

Trumpis - simulētā vide

Bet praktiskās nodarbības notiek simulētā vidē, skaidro koledžas direktore. Piemēram, nodarbībās tiek izmantotas mulāžas ar dinamiskām vitalitātes pazīmēm, kas spēj attēlot dažādas cilvēku reakcijas saslimšanas gadījumā. Farmaceita asistenti savas komunikācijas prasmes, sadarbību ar pacientiem uztrenē simulētā aptiekā - tiek izspēlētas lomu spēles, nodarbības tiek filmētas, un pēc tam kopīgi tiek analizēta apkalpošanas prakse. Topošās māsas savukārt var rosīties māsu postenī un aprūpēt pacientus - manekenus palātās, bet zobārstniecības māsas - kabinetā, kas ir identisks reālam zobārsta kabinetam ar visu aprīkojumu, instrumentiem un pacientu - manekenu. Arī citas specialitātes ir nodrošinātas ar visu vajadzīgo, lai būtu ar ko un kur praktizēties. Tādējādi jaunie speciālisti iegūst noderīgas praktiskas iemaņas un prasmes un laikus izdara secinājumus, vai izvēlētā profesija patiešām ir viņa aicinājums.

«Pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, arī šogad mēs esam papildinājuši mūsu klīnisko prasmju laboratorijas ar jauniem manekeniem klīnisko procedūru veikšanai,» piebilst I. Upmale.

Plašas prakses iespējas

Jau 1. kursā pēc praktiskajām nodarbībām studenti dodas uz dažādām veselības aprūpes iestādēm, kur sākas prakse. «Mums ir sadarbība ar slimnīcām, aptiekām, rehabilitācijas centriem, veselības centriem, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Prakses iespējas ir ļoti plašas. Prakse ir katru semestri,» stāsta I. Upmale.

Koledža nodrošina arī iespēju gūt starptautisku pieredzi - izmantojot Erasmus+ programmu, studējošie var doties praktizēties pie kāda no 18 skolas sadarbības partneriem, kuri pārstāv plašu reģionu: no kaimiņzemes līdz pat Portugālei, Turcijai, Spānijai. Caur Nordplus programmu studentiem tiek piedāvāts praktizēties Ziemeļvalstīs. Un šāda pieredze arī sniedz būtisku artavu studenta praktiskajā sagatavotībā.

Darba devēju atzinība

Un šim iepriekšminētajiem mērķtiecīgajiem ieguldījumiem ir rezultāts: darba devēji koledžas studiju kvalitāti ir novērtējuši kā augstu, ne velti koledža tikusi darba devēju koledžu Top10. «Apliecinājums tam, ka sagatavojam zinošus, kvalificētus speciālistus, ir arī fakts, ka praktiski visi studenti darbu atrod jau studiju laikā. Principā nespējam apmierināt pieprasījumu pēc viņiem. Mūsu absolventiem bezdarbs nedraud. Vienlaikus atzinība no darba devēju puses nemitīgi liek domāt, kā šo latiņu noturēt augstu arī turpmāk, tāpēc sekojam līdzi novitātēm nozarē: jaunākajām tehnoloģijām, pētniecībai, sadarbojamies ar ārvalstu kolēģiem,» akcentē I. Upmale.

Šo gandrīz 100 gadu laikā koledžu absolvējušas 19 000 personu. Pēdējo gadu statistika liecina, ka aptuveni 90% strādā medicīnas nozarē, un tikai 15 cilvēki šo 99 gadu laikā ir lūguši skolai izsniegt izziņu, kas kalpo kā apliecinājums, lai viņi varētu doties strādāt uz ārvalstīm savā profesijā.

Uzziņai!

RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža gaida pie sevis reflektantus 8 studiju programmās, kā arī piedāvā viņiem pretendēt uz 290 valsts budžeta finansētām vietām.

Pieteikšanās elektroniski jau sākusies - to var izdarīt koledžas mājaslapā www.rcmc.lv.

Pieteikties studijām klātienē (Jāņa Asara iela 5, Rīga) būs iespēja no 1. jūlija. Ar sīkāku informāciju var iepazīties koledžas mājaslapā vai zvanot Studiju nodaļai pa tālruni 67273154, vai rakstot uz studinfo@rcmc.lv.

Latvijā

Ik dienu pastnieki Kurzemē iznēsā vairāk nekā 245 tūkstošus sūtījumu un ik dienu saskaras ar aptuveni 15 tūkstošiem bojātu vai sūtījumu piegādēm neatbilstošu pastkastīšu. Vai arī tādu nav vispār. Tā ir pastnieku ikdiena arī citviet Latvijā, taču šobrīd, sākoties rudenīgajam un lietainajam laikam, sausa un droša sūtījumu nogāde kļūst vēl problemātiskāka, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais