Farmaceits: Priecājos, ka uzticība farmaceitam pieaug

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Nepareizi vai nepamatoti lietoti medikamenti var novest nevis pie veselības, bet gan pie smagām slimībām un reizēm pat nāves. Nepareizi vai nepamatoti lietotu zāļu seku novēršanai vai mazināšanai pasaulē vidēji gadā tiek tērēti 500 miljardi eiro. Tajā pašā laikā arvien lielākos apjomos zāles sastopamas vidē – ūdeņos, zivīs, augsnē.

Sitot trauksmes zvanus, Pasaules Veselības organizācija šai problēmai pievērš īpašu uzmanību - jautājums aktualizēts arī Latvijā. Mēness aptiekas Pētersalas aptiekas vadītājs Vadims Brižaņs uzskata, ka farmaceits ir viena no svarīgākajām profesijām, kas situāciju savas kompetences ietvaros var mainīt uz labo pusi.

Farmaceits ir padomdevējs un atbalsts

Vaicāts, kāda ir farmaceita loma sabiedrības ikdienā, Vadims Brižaņs klāsta: «Farmaceits primāri mums saistās ar cilvēku aiz letes aptiekā, taču šīs profesijas pārstāvjiem ir vairākas izvēles - strādāt zinātnē, zāļu ražotnēs, izplatīšanas un pārdošanas jomā, kā arī aptiekā. Strādājot aptiekā, vissvarīgākais ir piedāvāt cilvēkam tieši to, kas tam nepieciešams, sniedzot pilnvērtīgu padomu savietojamībā ar citām zālēm, lietošanā, brīdinot par blakusparādībām un citām niansēm. Nereti cilvēki atnāk uz aptieku un prasa kādas zāles vai uztura bagātinātājus, jo reklāma redzēta TV vai kaimiņš ieteicis. Mums ir jāaprunājas ar šo cilvēku un precīzi jānoskaidro, kāpēc viņam būtu nepieciešams kāds medikaments vai uztura bagātinātājs, jāizskaidro atšķirības to iedarbībā. Gadās, ka līdzīgs aptiekas produkts viņam jau ir mājās un vēl kaut ko iegādāties nav vajadzības vai arī cilvēkam vispār nav nepieciešams neviens no iedomātajiem preparātiem. Ļoti priecājos, ka sabiedrībā pieaug uzticība farmaceitam - liels aptiekas apmeklētāju īpatsvars atnāk pie mums tikai uz konsultāciju.»

Aptiekas farmaceits ir visērtāk pieejamais veselības aprūpes profesionālis, kuram visbiežāk nākas sastapties ar sarežģītām un mazāk akūtām situācijām - jāprot izvērtēt, kad cilvēks steidzami jāsūta pie ārsta un kad pietiek ar bezrecepšu medikamentu. Novērojumi liecina, ka diennakts aptiekās farmaceitiem darbs saistās ne tikai apmeklētāju apkalpošanu, bet jākalpo arī kā izziņas avotam - naktīs telefons zvana bieži, jautājumi ir dažādi, un katram jāprot piemeklēt vislabāko risinājumu - gan to, kā izlīdzēties ar mājās esošajām zālēm, gan izvērtēt, vai nav nepieciešams saukt ātro palīdzību. Vadims uzsver: «Mums nav divu vienādu dienu un divu vienādu gadījumu - katram cilvēkam ir savs dzīves stāsts un sava problēma. Ikdienā vienam klientam varam veltīt tikai dažas minūtes, jo apmeklētāju plūsma ir ļoti liela, taču arī dažās minūtēs, precīzi formulējot jautājumus, var saņemt no cilvēka un sniegt tam pilnvērtīgu informāciju. Zāļu lietotāji ir aicināti ziņot farmaceitiem par konkrēto zāļu iedarbību, blakusparādībām un citām niansēm, kas ne tikai tiek uzklausītas, bet arī izmantotas, attīstot farmācijas nozari un padarot to drošāku. Nereti pacientu sniegtās ziņas vēlāk tiek iekļautas medikamentu anotācijās.»

Jāmācās katru dienu

Vaicājot, kā Vadims izvēlējās farmaceita profesiju, atbilde ir loģiska un pašsaprotama. Viņa mamma pēc institūta absolvēšanas ķīmiķa profesijā Krievijā tika nosūtīta darbā uz toreizējo Latvijas parfimērijas fabriku Dzintars. Var teikt, ka Vadims ir izaudzis starp kolbām un kosmētikas ražošanas vidē. Jāpiebilst, ka kādreiz tik populārais Alus šampūns ir Vadima mammas radīts. Likumsakarīgi, ka tik spēcīga ķīmiķa atvasei goda lieta bija skolā labi mācīties ne tikai ķīmiju, bet arī matemātiku, fiziku, dabaszinības. Tikpat loģiska bija profesijas izvēle - ķīmiķis vai farmaceits. Svaru kausi nosliecās par labu farmācijai, kas Rīgas Stradiņa universitātē tika apgūta piecu gadu laikā, iegūstot 2. līmeņa augstāko izglītību profesijā - farmaceits. Pēc trīs gadu darba Mēness aptiekā jaunajam un talantīgajam profesionālim tika piedāvāta aptiekas vadītāja vieta. Vadims skaidro: «Uzņēmums lielu uzmanību velta darbinieku tālākizglītībai, kas pilnā mērā tiek apmaksāta no uzņēmuma līdzekļiem. Vēl vairāk - dienas, kas tiek pavadītas mācībās, tiek atalgotas tāpat kā darbdienas. Mēness aptiekas farmaceitiem tiek nodrošinātas plašas tālākizglītības iespējas gan profesionālai attīstībai, gan karjeras izaugsmei. Mūsu darba saturam ir patiesi dziļa jēga un piepildījums. Farmācijas nozare attīstās ļoti strauji - bieži vien mēs esam pirmie, kas uzzina par jaunākajām tendencēm vienu vai citu indikāciju ārstēšanā, pirmie saņemam jaunāko zāļu aprakstus un pētījumu rezultātus. Līdz ar to mēs ne tikai strādājam ar pacientiem un aptiekas apmeklētājiem, bet veidojam tiltus starp zāļu ražotājiem, izplatītājiem, ģimenes ārstiem un nozaru speciālistiem.» Šobrīd Vadims izglītošanos turpina Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmā Rūpnieciskā farmācija, lai vēlāk studētu doktorantūrā un iesaistītos zinātniskā darbā.

Nākotnē farmaceita loma pieaugs

Var teikt, ka šobrīd farmācijas joma, tostarp aptieku kompetences līmenī, ir pagrieziena punktā. Zāļu industrija attīstās, jaunumi ir gan medikamentu, gan uztura bagātinātāju jomā; ārstiem jāspēj sekot šiem jaunumiem farmācijas nozarē. Cilvēkam, kurš, risinot kādu veselības problēmu, dodas pie vairākiem ārstiem, sakrājas krietna recepšu kaudzīte, kas tagad gan tiek fiksēta e-veselībā. Vēl ir lērums dažādu bezrecepšu preparātu vai uztura bagātinātāju, ko iesaka ārsti, kaimiņi un radi, reklāma televīzijā. Vadims uzsver: «Nereti ar līdzīgu sastāvu ir gan zāles, gan uztura bagātinātāji, bet tas nav viens un tas pats. Uzticieties farmaceitam, viņš zinās, kas tieši jums ir vajadzīgs. Sekojot vairāku Eiropas valstu piemēram, kur farmaceits ir cilvēks, kurš pieņem lēmumu nepieciešamo zāļu lietošanai, pamatojoties uz ārsta noteikto diagnozi, iespējams, ka arī Latvijā farmaceita loma veselības aprūpes sistēmā pieaugs. Mēs esam pagrieziena punktā - mūsu rokās ir veidot nākotni, kas palīdzēs cilvēkiem dzīvot veselīgāk, ilgāk un kvalitatīvāk. Šodien no mums ir atkarīgs ļoti daudz.»

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.