Ik gadu kļūt par karavīru un uzsākt savas darba gaitas profesionālajā militārajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) vēlas 1300–1500 Latvijas pilsoņu, galvenokārt jaunieši. Dienests NBS ir cieņas un goda apliecinājums savai tēvzemei, turklāt militārā karjera nozīmē stabilu darbu, daudzveidīgas izaugsmes un apmācības iespējas, plašas sociālās garantijas, konkurētspējīgu atalgojumu, kas jau no pirmajām dienām NBS ir 900 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam arī jābūt bez kriminālas pagātnes. Izvērtējot kandidātus, tiek ņemta vērā arī viņu fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis, tiek veikta psihodiagnostika, kā arī pārrunās noskaidrota viņu intelektuālā kapacitāte. «Atlases procesā kandidātiem jāpiedalās trīs fiziskos pārbaudījumos: jāskrien kross (jauniešiem - trīs kilometri, jaunietēm - 1,5 kilometri), jāveic roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus un vēdera preses vingrinājums,» stāsta NBS Rekrutēšanas un atlases centra Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks, kapteinis Rihards Rozenbaums, piebilstot, ka ikvienam karavīram sākotnēji jāapgūst trīs mēnešus ilgs pamatapmācību kurss Kājinieku skolā Alūksnē un šo mēnešu laikā savu fizisko sagatavotību var būtiski stiprināt, ja atlases procesā nedaudz pietrūcis līdz teicamam rezultātam.
Pieteikties dienestā var jebkurā laikā. Un interese par militāro karjeru ir gana liela, piemēram, pērn profesionālajā militārajā dienestā pieņemti 642 karavīri, un tas bijis pēdējos gados rekordliels jauniesaukto skaits. Bet vidēji gadā piesakās krietni virs 1000 interesentu, taču atlases siets viņu rindas paretina - dažam vēl jāpatrenē fiziskā izturība, cits savukārt saprot, ka militārajam dienestam viņš nebūs piemērots. R. Rozenbaums teic, ka kandidātu rindās bieži redzamas arī meitenes (aptuveni 17-20% no visiem interesentiem ir tieši daiļais dzimums).
«Kad atlases posmi ir noslēgušies, ar katru karavīru slēdzam līgumu [uz pieciem gadiem], un viņi visi dodas mācīties uz Kājnieku skolu, kur apgūst pamazināšanas un iemaņas, kas vajadzīgas karavīram. Tad viņi tiek norīkoti uz vienībām, kur padziļināti apgūst kādu no specialitātēm. Kopumā NBS ir vairāk nekā 170 dažādu militāro specialitāšu. Pēc šīm padziļinātajām apmācībām sākas kolektīvās apmācības, lai iemācītos sastrādāties grupā, lai iepazītu savus biedrus, ar kuriem, visticamāk, gadiem būs jādienē plecu pie pleca.» Karavīra pienākumos ietilpst arī piedalīšanās starptautiskās operācijās. Savu profesionālo latiņu karavīriem ir iespēja paaugstināt ārpus Latvijas, piemēram, piedaloties kolektīvās mācībās.
R. Rozenbaums grib lauzt sabiedrībā iesakņojušos stereotipu, ka karavīrs visu savu dienesta laiku dzīvo kazarmās un savu ģimeni satiek reti. «Arī karavīrs strādā ierasto darba laiku - dienesta vietā viņš ierodas pēc pulksten 8 un tur ir līdz 17, bet vakarā var doties pie savas ģimenes. Protams, ja notiek mācības, tās var ieilgt, bet tik un tā mācībās pavadītais laiks tiek kompensēts ar papildu brīvdienām.»
Ikvienam karavīram tiek nodrošināts ne tikai stabils darbs, bet arī ļoti plašas izaugsmes iespējas - var mācīties kādā no NBS skolām, var doties mācīties uz ārzemēm, var uzsākt studijas (mācības norit par valsts budžeta līdzekļiem) Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Un līdz ar jaunu dienesta pakāpi palielinās arī atalgojums. Darba samaksa aug atbilstoši arī izdienai jeb jo lielāks dienesta stāžs, jo lielāki ienākumi.
Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80% no saņemtā atalgojuma.
«Armija piedāvā dinamisku karjeras izaugsmi, zināšanas un iemaņas, kas ikvienam noderēs tālākā dzīvē. Turklāt dienests NBS - tas ir vērtīgs ieraksts CV, jo tas nozīmē, ka cilvēks ir patstāvīgs, spējīgs pieņemt lēmumus, tāds, uz kuru var paļauties. To visu armija uztrenē,» akcentē R. Rozenbaums.
