Pedagogu atalgojuma palielinājums nebūs iespējams bez būtiskām pārmaiņām izglītības nozarē, pēc tikšanās ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā aģentūru LETA informēja valsts prezidenta kancelejā, Vējonis tikās ar Šuplinsku, lai uzklausītu ministres redzējumu par nozarē veicamajiem darbiem un prioritātēm. Valsts prezidents uzsvēra, ka būtiski turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka ikvienam bērnam Latvijā ir pieejama kvalitatīva izglītība, neatkarīgi no viņa vecāku sociālā stāvokļa un dzīves vietas.
"Iedzīvotāju skaitam reģionos samazinoties, izglītības pieejamība un kvalitāte, kā arī mobilitāte, ar to saprotot skolēnu nokļūšanu skolās, ir jautājumu komplekss, kas jārisina kopīgā sadarbībā starp Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes ministrijām un pašvaldībām," tikšanās laikā norādīja Valsts prezidents.
Viņaprāt, pozitīvi vērtējams valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības dialogs, pie sarunu galda meklējot iespējamos risinājumus turpmākai pedagogu atalgojumu palielināšanai, tomēr pedagogu atalgojuma palielinājums nebūs iespējams bez būtiskām pārmaiņām izglītības nozarē.
Vējonis skaidroja, ka Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā naudas apjomā uz vienu izglītojamo, bet diemžēl tas neatspoguļojas pedagogu atalgojumā. Tāpēc ir jāizvērtē, kāda ir finanšu līdzekļu aprite nozarē un cik izglītības sistēma ir caurspīdīga.
Valsts prezidents atzina, ka pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā varēs panākt, "tikai kopā ejot uz mērķi, katram no savas puses - valdībai, izglītības iestādēm, pedagogiem un viņu intereses pārstāvošām organizācijām un vecākiem". "Jāturpina darbs, lai celtu pedagogu profesijas prestižu un veidotu sabiedrības izpratni, ka par mūsu bērnu nākotni un panākumiem vienlīdz atbildīgi ir gan vecāki, gan pedagogi, jo tikai kopdarbs var nest rezultātus," teica Vējonis.
Tikšanās laikā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministres redzējumu par veicamajiem pasākumiem visas izglītības sistēmas pilnveidošanai - gan pirmskolas, gan vispārizglītojošās, gan arodizglītības un augstākās izglītības jomās.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre tikšanās laikā Valsts prezidentu informēja, ka par savas darbības prioritātēm izvirzījusi darbu pie izglītības satura reformu turpināšanas, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, stiprinot pedagogu atbalsta sistēmu un pedagogu motivāciju kvalitatīvai izglītībai. Tāpat par prioritāti izvirzīts darbs pie skolu tīkla optimizācijas, risinot izglītības pieejamības jautājumu.
Savukārt pārskatot kvalitātes kritērijus, plānots celt izglītības prestižu un konkurētspēju, saglabāt pieejamību un iekļaujošās izglītības raksturu, izmantot visus cilvēkkapitāla un finanšu resursus bērnu un jauniešu spēju, prasmju un zināšanu stiprināšanai, līdz ar to arī Latvijas izaugsmei un nākotnei.
Tāpat ministre atzīmēja, ka plānots darbs pie jau esošā finansējuma zinātnē efektīvākas izmantošanas, vienlaikus meklējot iespējas piesaistīt papildus finansējumu. Tikšanās laikā ministre norādīja, ka 2019.gadā plānots pārskatīt sporta nozares pārvaldības un finansējuma modeli, lai to sakārtotu un efektivizētu.
Jau ziņots, ka Vējonis plānojis tikties ar visiem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības ministriem, lai uzklausītu ministru redzējumu par viņu pārraugāmajās nozarēs veicamajiem darbiem un prioritātēm 2019.gadā un turpmākajos gados.
