Alūksne ir viens no 21 reģionālā nozīmes attīstības centra, kas tā arī palicis bez modernas sporta zāles. Šķita, ka šogad beidzot situācija mainīsies un alūksnieši tiks pie jaunas sportošanas vietas. Diemžēl valsts skaidri un gaiši pateikusi, ka budžetā finansējums šim objektam nav plānots. Vismaz šogad ne, un nav zināms – vai arī nākamgad būs. Būvniecībai vajag 8,8 miljonus eiro, bet pašvaldībai vienai tāda summa nav paceļama.
Līdzšinējā pilsētas sporta zāle tapusi astoņdesmito gadu vidū. «Tā tika uzcelta teju pašu sporta entuziastu spēkiem. Un, jāatzīst - tiem laikiem labā līmenī. Pie mums pat brauca igauņi skatīties kā uz pozitīvu piemēru,» stāsta Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone. Tagad, protams, ar to lepoties nevarot, drīzāk jau pat jākaunas, jo daudzviet citur Latvijā tik žēlīgu būvi grūti atrast. Skaidrs, ka 35 gadu laikā sporta zāle ir morāli un fiziski nolietota. Gumijas klājums novecojies, reizi gadā ceļot to augšā un tīrot, bet ar to maz kas līdzēts, un no tā nākošie putekļi veselībai par labu nenākot. Tāpat sevi liekot just arī pelējuma sēnīte, kas te radusies mitruma dēļ, jo ir problēmas ar jumtu. «Tas vairs nav ne renovējams, ne jel kā piečubināms,» norāda L. Tomsone, piebilstot, ka kopumā par ēkas drošību nav jāraizējas - konstrukcijas ir stabilas, to apliecinājuši arī būveksperti.
Tomēr mūsdienīga sporta zāle noteikti ir vajadzīga gan Alūksnes pilsētas sākumskolas skolēniem, gan aptuveni 420 sporta skolas audzēkņiem, kas trenējas vieglatlētikā, basketbolā, florbolā un citās komandu spēlēs. Arī džudo pamatbāze ir šajā ēkā. Un kur vēl interešu izglītība. Sporta skola īrējot arī citur telpas - gan Alūksnes novada vidusskolā, Alūksnes valsts ģimnāzijā un arī Ziemeru pamatskolā, kas ir 9 kilometrus no pilsētas.
Iecere uzbūvēt jaunu zāli konkrētākas aprises ieguva jau 2010. gadā, kad tapa skiču projekts. Jau tad tika nolemts, ka, visticamāk, jaunais objekts jāceļ vecā metāla angāra (tam blakus piebūvēta divstāvu ēka) vietā. Tad gan idejas bija daudz vērienīgākas, bet šobrīd projekts izstrādāts ekonomiskāks, sporta skolas direktores vārdiem sakot, - atmetot lielus sapņus, atstājot vien daudzfunkcionālu sporta zāli, kas ietver sporta spēļu laukumu un vieglatlētikas zonu, kā arī džudo, trenažieru un vingrošanas zāles.
Cerības uz to, ka tuvākajā laikā būvniecība uzņems apgriezienus, deva pērn ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) starpniecību piešķirtie 300 000 eiro. Tas ļāva veikt projektēšanas - būvdarbu iepirkumu, saskaņā ar kuru būvniecības izmaksas ir 8,8 miljoni eiro. Šovasar projektēšana būs pabeigta un ir jāsāk būvniecība, taču bez valsts atbalsta pašvaldība nesaskata iespēju šo izglītības un sporta centru uzbūvēt, skaidro Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, uzsverot, ka pašvaldības attīstības plānos šī būve ierakstīta kā viena no prioritātēm. Turklāt jauna sporta zāle Alūksnē nepieciešama arī tādēļ, ka novadā ir uzsākta izglītības iestāžu tīkla reforma, kuras rezultātā skolēni no pagastiem arvien vairāk koncentrējas pilsētas skolās. Viņš pilnībā atbalstot pedagogu atalgojuma risināšanas nepieciešamību, tomēr aicinot līdzsvaroti un godīgi ar valsts budžeta finansējumu atbalstīt sporta infrastruktūru visos reģionālās nozīmes centros Latvijā.
Arī IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs atzīst, ka jaunais projekts esot vērtējams kā labs, un Alūksne būtu pelnījusi to realizēt. Nebūtu arī labi nolikt visu plauktā, kad tik daudz jau ir izdarīts. Diemžēl šogad jaunbūvējamiem sporta objektiem nav plānots valsts atbalsts, tas tiks tikai iesāktajiem, un Alūksne šajā sarakstā nav. Iespējams, ka, sākot veidot nākamā gada budžeta projektu, varētu atrast līdzekļus pašvaldības atbalstam. Patlaban rezervē ir 3,6 miljoni eiro, kas varētu tikt sadalīti sporta objektiem. Ir atkarīgs, kādas būs nozares prioritātes. Skaidrs, ka galvgalī būs pedagogu un treneru algas, taču jāatvēl līdzekļi arī 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Vai atliks nauda arī sporta būvēm - grūti pateikt, saka E. Severs.