Šadurskis par jauno izglītības standartu: Skolotājs vairs nebūs tikai zināšanu sniedzējs
 
©Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Līdz ar jaunā pamatizglītības standarta ieviešanu skolotājs nevis tikai sniegs zināšanas un gatavas atbildes, bet aizvedīs skolēnus līdz tām, šodien žurnālistiem stāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JV).

Šadurskis atkārtoti atzīmēja, ka Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkstot iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Jaunais pamatizglītības standarts piedāvāšot skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās.

Ministrs norādīja, ka jaunajā mācību saturā skolotājs vairs nebūs tikai zināšanu sniedzējs, bet gan mācību procesa vadītājs, kurš ar labi veidota satura un pieejas palīdzību aizvedīs skolēnus līdz atbildēm, nevis dos tās gatavas. Politiķis uzsvēra, ka veiksmīga pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošana balstās uz skolotāju savstarpējo sadarbību un kopīgu darba plānošanu.

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē mainās izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā, skaidroja Šadurskis un pauda pārliecību, ka, runājot par jauno mācību saturu un pamatizglītības standartu, "mēs šodien esam pasaules attīstīto valstu avangardā".

Pēc politiķa vārdiem, jaunā pamatizglītības standarta izstrāde bijusi sarežģīts kompromisu meklējums, bet viņš ir pārliecināts, ka izmaiņu sagatavošana notikusi "atbilstoši labākajiem demokrātijas paraugiem un tiem principiem kā strādā citviet pasaulē". "Taču skaidrs, ka visus priekšlikumus nekad nav iespējams ievērot," sacīja ministrs, piebilstot, ka viņš jau no paša sākuma nebija gaidījis to, ka "jaunā satura izstrāde būs viegla pastaiga".

Šadurskis uzsvēra, ka politiķu pamatuzdevums ir rūpēties un nodrošināt, lai tie uzdevumi, kas noteikti politikas dokumentos, tiktu izpildīti. Lai virzītie normatīvie dokumenti būtu atbilstoši noteiktajiem uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem, lai to izstrādes gaitā tiktu ievēroti demokrātijas pamatprincipi un šajā gadījumā arī plaša sabiedrības iesaiste. "Mums ir jāraugās, lai tiktu ievērotas kopējās intereses un vajadzības, primāri fokusējoties uz to, ko mēs vēlamies sniegt skolēniem, lai viņi kā personības spētu veiksmīgi realizēt savus dzīves plānus, veidot pārtikušu sabiedrību un veiksmīgu valsti," komentēja ministrs.

"Esam īstenojuši normālu Rietumu demokrātijas praksi, mācību saturu, izstrādājot nozares ekspertiem," uzskata Šadurskis. Šajā izstrādes procesā tikuši iesaistīti vairāk nekā 300 augsta līmeņa atzīti un dažādu jomu pārstāvoši izglītības eksperti. Kopā darbs ildzis vairākus gadus un tā apspriešanā iesaistīti gan skolotāji, NVO, gan plaša sabiedrības pārstāvniecība. Daudzi priekšlikumi ņemti vērā, un patlaban pamatizglītības standarta pieņemšana ir noslēdzošajā fāzē, kad noris noteikumu saskaņošanas process.

Vērtējot dažādus priekšlikumus, ņemts vērā "laika rāmis" - deviņi mācību gadi un stundu apjoms nedēļā. Izglītības un zinātnes ministrija saņēmuši teju 30 dažādu organizāciju, ministriju priekšlikumus, atzinumus, iebildumus. Šadurskis atzina, ka daļu no priekšlikumiem būs iespējams ņemt vērā, taču kopējais priekšlikumu apjoms mācību apjomu palielina par vienu mācību gadu.

"Praktiski tas nozīmētu, ka, lai ņemtu vērā visu iesniegto interešu grupu vēlmes, mums no deviņu klašu izglītības būtu jāpāriet uz 10 klašu pamatizglītības apguvi," sacīja ministrs. Patlaban priekšlikumu iesniedzēji izvirza tikai prasības par konkrētu jomu mācību slodzes palielināšanu, neparedzot un nepiedāvājot risinājumu kā to izdarīt. Tikai viens no priekšlikuma iesniedzējiem kā risinājumu piedāvā samazināt citas jomas mācību apjomu, konkrēti būtiski samazinot stundu apjomu sporta un veselības jomas apjomā, pastāstīja ministrs.

"Kopumā jaunā mācību satura izstrādes process ir bijis sarežģīts ar daudzu kompromisu meklējumiem. Daudzās jomās mums tādus arī izdevās sasniegt, kas līdz šim ļāvis mums pietuvoties gala lēmumu pieņemšanai Ministru kabineta noteikumu formā," vērtēja Šadurskis.