Vai izglītības kvalitāte ļaus izdzīvot mazajām skolām? Reportāža no Salas pamatskolas

PAGASTĀ VIENĪGĀ. Vēl pirms gada Saunas pagastā bija divas skolas. Nu palikusi tikai Salas pamatskola, kuru vada direktore Anita Vjakse. Viņai šī ir vienīgā darbavieta kopš 1989. gada. Arī viņas trīs bērni te ir skolojušies © Ģirts Ozoliņš/F64

Preiļu novadā ir piecas vispārizglītojošās izglītības iestādes – divas no tām ārpus pilsētas. Skaitliski nelielākā ir Saunas pagasta Smelteros – Salas pamatskola, kurā mācās 41 skolēns. Lai arī maza, tās audzēkņiem ir labi panākumi gan mācību olimpiādēs, gan sportā, gan interešu izglītībā. Vai izglītības kvalitāte būs tās turpmākās pastāvēšanas garants – īstas pārliecības nav. Jo finansiāli mazajām skolām šobrīd ir grūti, it īpaši tāpēc, ka mērķdotāciju starp skolām pašvaldības vairs nedrīkst pārdalīt.

6 gadu akreditācija

Nākamgad 4. maijā skola svinēs savu simtgadi, un tās kolektīvs cer, ka te tiks sagaidītas arī citas jubilejas. Ja par nākamajiem simts gadiem grūti ko prognozēt, tad vismaz turpmākos sešus gadus skola varēšot droši strādāt, jo nule izieta akreditācija, teic skolas direktore Anita Vjakse. Viss gan esot atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem. Bērnu apkārtnē nav daudz, bet neesot arī bezcerīgi. Pirmsskolas grupās ir 19 audzēkņu, un, starp citu, Smelteros drīzumā pasaulē nākšot vēl viens bērniņš. Pērn Saunas pagastā bija arī Prīkuļu sākumskola, taču ļoti mazā skolēnu skaita dēļ tā slēgta. Nu Salas pamatskola tuvējā apkārtnē palikusi vienīgā. Preiļi ir 18 kilometru attālumā, un tur var nokļūt pa grunts ceļu, tāds pats ved uz pagasta centru, kas ir 12 kilometru no skolas.

Finansējums sarūk

Pamatskolā zinības apgūst gan «parastajā», gan speciālajās izglītības programmās, skaidro skolas direktore.

Štatā ir 15 skolotāju, četri no tiem strādā arī citur. Viens brauc pat no Līvānu novada. Slodze gan iznāk tikai dažiem.

Divreiz skola piedalījusies projektā Atbalsts lauku skolām. Pirmo reizi saņemti 25 000 latu (35 571 eiro), otrreiz - 16 000 latu (22 765 eiro). Tas devis iespēju ieguldīt līdzekļus tālākizglītībā, gan citās jomās. «Tas likās ļoti cerīgi, jo šķita, ka mazās skolas ir pamanītas arī valsts mērogā, taču pašreizējais finansēšanas modelis, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, optimismu nevieš,» atzīst A. Vjakse. Šogad ir pirmais gads, kad Salas pamatskola nesaņem no valsts ne centa interešu izglītībai. Gan kokapstrādes pulciņš, gan koris un folkloras ansamblis Dzeipureņš skaitās pie Preiļu novada Bērnu un jaunatnes centra. Pašvaldība finansē arī pirmsskolas pedagoga palīgus un internāta skolotājus. Savulaik tas tika likvidēts, taču nu jau gandrīz desmit gadu atkal darbojas. Šobrīd internātā mīt 26 bērni, un, piemēram, četru bērnu ģimenei, kurā ir tikai tētis, tas ir liels atspaids. Protams, ik dienu kursē arī skolas autobuss, un tie attālumi, ko tas mēro, nav mazi, jo iedzīvotāji laukos dzīvo izkliedēti.

Labi pedagogi un rezultāti

Par ko ir prieks? Par to, ka te ir labi pedagogi. Pat akreditētāji teikuši, ka gribētu redzēt tos savās skolās. Par folkloras kopu, kura jau pirmajā gadā pēc tās izveides tikusi uz dziesmu svētkiem. Tāpat varot palepoties, ka ik gadu bērni piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs un katru gadu ir godalgotas vietas. Vienu otru reizi pat apsteidzot Preiļu skolu audzēkņus. Arī sports te ir augstā līmenī: šogad lauku skolu konkurencē krosā pirmā vieta. Tā ka nav tik traki ar tām lauku skolām un to konkurētspēju, uzsver A. Vjakse. Svarīgi ir tas, ka te visi tiek pamanīti - arī tie, kuriem ir grūtības ar mācībām. Šiem bērniem nereti ir dotas citas spējas, tā meitenes, kas apgūst speciālo programmu, izšuvušas astoņus skaistus tautiskos vainadziņus. Bet nesen skolu pabeidzis puisis ar mākslinieka talantu. Pierunājuši vecākus, lai sūta uz mākslas skolu, jo ar vienu vizuālās mākslas stundu tādam bērnam ir stipri par maz. Pašlaik pagasta pārvaldes mājā ir apskatāma viņa darbu izstāde.

«Nu ir mazajām lauku skolām jābūt - tās pirmām kārtām bērniem ir tuvāk dzīvesvietai. Izvadāt uz pilsētām? Tas prasīs vēl lielākus izdevumus transportam. Arī drošības pasākumiem, jo bērniem stundas beidzas dažādos laikos, tātad jādomā, kā viņus pieskatīt un nodarbināt līdz autobusa atiešanai. Mazajās skolās ir katram bērnam iespēja veltīt vairāk laika un atrast savu pieeju,» uzskata skolas direktore. Viņa neslēpj, ka gribētos, lai laukos atgrieztos vairāk jauniešu. Arī tie, kas pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Bija divas ģimenes plānojušas te atgriezties. Vieni pat noskatīja māju, ko vēlējās iegādāties, taču banka nedevusi kredītu. Taču to dabūja ārzemēs, tā nu izlēma palikt tur. Varbūt tomēr vajadzētu lielāku pretimnākšanu jaunajām ģimenēm? - spriež A. Vjakse.

Latvijā

Jaunā pedagogu darba algas modeļa "Programma skolā" ieviešana vispārējās pamata un vidējās izglītības posmā valstij nākamgad varētu izmaksāt papildu 37 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.

Svarīgākais