Pedagogiem būs gan prēmijas, gan lielāka alga

© f64

Visiem pedagogiem būs gan 30 eiro algu pielikums, gan arī 88 pašvaldību, kas sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, skolotājiem – piemaksas, – par to vienojusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Finanšu ministrija (FM). Darba samaksas kāpumam tiks piešķirti 6,7 miljoni eiro, piemaksām – 1,4 miljoni eiro.

Pēc pēdējām sarunām ar FM izdevies panākt risinājumu, ka paliek spēkā valdībā jau iepriekš atbalstītā iecere piešķirt papildu finansējumu pedagogiem 1,4 miljonu eiro apmērā tām 88 pašvaldībām, kas sakārtojušas skolu tīklu, skaidro IZM, norādot, ka šī nauda vietvarām tiks pārskaitīta neatkarīgi no tā, ka ir panākta vienošanās no 2018. gada 1. septembra paaugstināt zemāko pedagoga darba samaksu par likmi. «IZM nepiedāvās iekļaut šo papildus piešķirto finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā, lai rastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai līdz 710 eiro par likmi, un 88 pašvaldības saņems tām piešķirto finansējumu,» - ar šādu paziņojumu klajā nācis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Vakar gan viņš LTV intervijā Rīta Panorāmai apgalvoja pretējo: tā sauktās prēmijas netikšot izmaksātas, un tām paredzētā nauda tiks pievienota darba samaksas celšanai vajadzīgajiem 6,7 miljoniem eiro (pusdienlaikā savukārt tika teikts, ka prēmijas tomēr būs). Viņš arī skaidroja, ka ir jau atrasti avoti šai summai [6,7 miljoni], proti, puse nāks no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otra puse - no IZM ietaupījumiem. Tādi ir radušies gan no finansējuma, kas atvēlēts profesionāli tehnisko ēku apkurei (siltā ziema ļāvusi ietaupīt), gan no brīvpusdienām paredzētā, jo bērni neesot apēduši un apmeklējuši skolu tik daudz, kā bija plānots.

Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pozitīvi novērtē to, ka tiks izmaksātas arī prēmijas. Jo tomēr 88 pašvaldību skolotāji jau rēķinoties, ka saņems šo naudu. Viņi gan būtu sapratuši, ja šie 1,4 miljoni eiro tiktu ieplūdināti 6,7 miljonos eiro, jo, protams, dodot priekšroku algas pieaugumam, nevis tikai vienreizējai piemaksai. I. Vanaga piebilda, ka šāds devīgums acīmredzot ir saistīts ar tuvojošajām vēlēšanām.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais