"Iespējamo misiju" apdraud finansējuma trūkums
Kustība Iespējamā misija, kas jau desmito gadu gatavo jaunos skolotājus, apturējusi jaunu dalībnieku uzņemšanu, jo trūkst aptuveni 93 000 eiro programmas turpināšanai. Iemesls – nodokļu reforma, kas nemotivē uzņēmējus ziedot, bet tieši tas ir šīs iniciatīvas finansējuma avots. Tās autori gan cer, ka izdosies rast valdības atbalstu un trūkstošie līdzekļi tiks piešķirti no valsts kabatas.
Iespējamās misijas aktīvisti jau šā gada maijā publiski darīja zināmu, ka uzņēmēji vairs nav ieinteresēti nodarboties ar labdarību. Ja iepriekš komersants ziedojot saņēma ieņēmuma nodokļa atvieglojumus 85% apjomā no dāvinātās summas, tad šobrīd, ja uzņēmums visu peļņu iegulda savā attīstībā, tam nav jāmaksā nodoklis. Tāpēc zūd labdarības motivācija, summas sarūk, līdz ar to ir apdraudēta tālāka programmas pastāvēšana. Tas licis pieņemt valdei lēmumu - atlikt 16 jauno dalībnieku «iesaukumu», skaidro Iespējamās misijas direktore Edīte Millere, piebilstot, ka tajā pašā laikā darbs ar iepriekšējā gadā uzņemtajiem 20 jaunajiem pedagogiem tiek turpināts. Vaicāta par vienam dalībniekam nepieciešamo finansējumu, viņa norāda, ka tie ir 5000 eiro gadā. Šī summa tiek tērēta gan intensīvās mācību programmas, tostarp pedagoģijas pamatprasmju, apguvei, gan stipendijām (200 eiro mēnesī), ko misijas dalībnieki, kas pamatā ir augstskolu pēdējo kursu studenti, saņem vēl klāt pie algas skolā.
Priecējot, ka maijā izziņotā «trauksme» sasniegusi dzirdīgas ausis un daudzas privātpersonas ziedojušas.
Lai arī nelielas naudiņas (10 līdz 15 eiro), tas devis savu artavu un izdevies savākt 8000 eiro. Diemžēl ar to nepietiek, lai uzņemtu jaunus dalībniekus.
Millere ir pārliecināta, ka programma ir ļoti nepieciešama, un to pierāda jauno pedagogu vakances. Šogad skolas pieprasījušas 155 jaunos speciālistus. Tiesa, misija spēj aizpildīt tikai daļu šā roba, un tomēr tas ir vērā ņemams devums, it īpaši tāpēc, ka tā sagatavo arī tik akūti vajadzīgos STEM (dabaszinātņu un matemātikas) jomas mācību priekšmetu pasniedzējus (30% no visiem dalībniekiem). Būtiski ir arī tas, ka 75% no programmu beigušajiem paliek strādāt izglītības sistēmā. Tas, vai jaunie pedagogi paliek skolā, ir arī atkarīgs no mācību iestādes un tur saņemtā vai nesaņemtā atbalsta.
Iespējamās misijas direktore akcentē, ka arī ārpus Latvijas robežām Iespējamās misijas darbs un panākumi augstu novērtēti. Lūk, Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES), un no Latvijas tā tikusi pasniegta tieši šai kustībai. Ik gadu to piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību, kas stiprina Eiropas garu.
Šobrīd visas cerības esot uz valdības atbalstu, bet šobrīd vēl skaidras atbildes nav, teic E. Millere. Sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jau notikušas, arī šodien tāda ir plānota. To apliecina arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts - IZM ir informēta par situāciju (ministrs to minēja arī nesen notikušajā konferencē izglītības pārvalžu darbiniekiem un skolu direktoriem), iztrūkstošo summu (93 500 eiro) un tiek meklēts risinājums. Tuvākajā laikā ir plānots iet uz Ministru kabinetu ar šo jautājumu. Cerams, ka jau šoruden varēšot uzņemt jaunos dalībniekus, neradot pārrāvumu misijas darbībā.