Nespējot nokomplektēt klasi, mērķdotācijas piešķiršanai vērtēs skolēnu mācību rezultātus
Ja izglītības iestāde nespēs nokomplektēt klasi atbilstoši minimālajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, mērķdotācijas pedagogu atalgojumam piešķiršanai tiks ņemti vērā arī skolēnu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumu projektus par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, kas izglītības iestādei jāsasniedz, lai tā varētu pretendēt uz valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.
Primārais kritērijs būs kvantitatīvs, proti, minimālā noteiktā skolēnu skaita sasniegšana klasē un klašu grupā. Pagaidām gan netiek nosaukti visi minimālie kvantitatīvie kritēriji.
IZM pārstāve Līga Buceniece šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes sēdē pastāstīja, ka notiek diskusijas ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, tāpēc pagaidām visi konkrētie minimālie kvantitatīvie kritēriji netiek nosaukti. Viņa norādīja, ka reģionu centros minimālais skolēnu skaits klasē varētu būt 22, vienlaikus nodrošinot divas paralēlklases. Šāds noteikums saistīts ar iespēju īstenot jauno mācību saturu vidusskolā.
Viņa pastāstīja, ka skolās, kuru apkārtnē vismaz 20 kilometru rādiusā nav citu vispārējās vidējās izglītības iestāžu, minimālais skolēnu skaits klasē varētu būt 12, savukārt klašu grupā - 33.
Tāds pats skolēnu minimums tiktu piemērots arī vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
Vienlaikus paredzēts, ka normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes, izņemot novadu pilsētu pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes, minimālais skolēnu skaits klasē varētu būt astoņi skolēni, savukārt vidējās izglītības pakāpes klašu grupā - 22.
Ja minimālais skolēnu skaits izglītības iestādē nebūs atbilstošs, tiks vērtēti vairāki kvalitatīvie kritēriji.
Vispārējās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātei spēkā esošajā akreditācijā būs jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi) tādos vērtēšanas kritērijos kā mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskā bāze un fiziskā vide.
Tāpat plānots noteikt, ka mērķdotācijas piešķiršanai, neizpildoties kvantitatīvajiem kritērijiem, tiks ņemts vērā arī 12.klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāea līdz 2024.gada 31.decembrim šim indeksam jābūt vismaz 40% apmērā. No 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada 31.decembim šim indeksam būs jābūt vismaz 50% apmērā, bet no 2030.gada sākuma indekss nedrīkstēs būt zemāks par 60%.