Šajās dienās savu darbību beidz sešas izglītības iestādes, bet statusa maiņa piemeklē vēl vairākas. Process turpināsies līdz mēneša beigām, kad juridiski punktu pieliks virknei skolu – kopumā gandrīz 60 mācību iestādes šogad skārusi optimizācija.
Jūlija pēdējā un augusta pirmajā dienā slēgtas Krimūnu un Mārcienas sākumskolas, Jaunburtnieku, Asares un Gramzdas pamatskolas un Saldus vakara vidusskola. Jau vakar Dobeles novada Krimūnu sākumskolas vietā durvis vēra pirmsskolas iestāde Ābolītis. Iepriekšējā mācību gadā te mācījās 26 skolēni, bet bērnudārza grupas apmeklēja 41 bērns, tāpēc pašvaldība nolēma, ka pirmsskola jāveido kā atsevišķa iestāde, bet 1. līdz 6. klasei jāaizver.
Mārcienas pamatskola Madonas novadā par sākumskolu pārtapa 2016. gadā, bet pagāja vien pāris gadi šādā statusā, un nu jau tā tiek likvidēta, jo pēdējā gadā tajā bija vien 19 skolēnu. Tā jau kļuvusi par ierastu praksi - pārveidojot pamatskolu par sākumskolu, sper soli tuvāk izglītības iestādes likvidācijai. Tas pats noticis ar Gramzdas pamatskolu Priekules novadā. Pirms gada to reorganizēja, slēdzot 7. un 8. klasi, un tas, kā atzinis skolas direktors, bijis graujošs lēmums turpmākai mācību iestādes pastāvēšanai, jo pirms tam skolā bija 41 skolēns, bet pēc statusa maiņas - vien 24. Vecāki, neredzot perspektīvu skolai, citu pēc cita izņēmuši bērnus no tās un sūtījuši uz kaimiņskolām.
Jaunburtnieku pamatskola Kocēnu novadā ar 62 skolēniem salīdzinoši nebija tik maza kā minētās, tomēr tikai 22 bija no Bērzaines pagasta, pārējie bija «piebraucēji». Tajā pašā laikā vairākums vietējo izvēlējušies apgūt zinības citās skolās, un iespējams, ka zemie mācību rādītāji bija šāda izvēles noteicēji. Pašvaldība kā vienu no slēgšanas iemesliem minējusi arī lielos skolas uzturēšanas tēriņus - vislielākos novadā (rēķinot uz vienu audzēkni), kas ik gadu sasnieguši 266 000 eiro.
Ap Asares pamatskolu kaislības uzvirmoja jau 2017. gada sākumā, taču tad to izdevās izglābt.
Tomēr, kā izrādījās, ne uz ilgu laiku, jo kopumā deviņās klasēs šogad vairs bija 18 audzēkņu, bet pirmajā klasē - neviena. Arī šajā septembrī nebūtu vairāk par diviem skolas gaitu sācējiem, un novada deputāti pēc vairākkārtējiem piegājieniem lēma par skolas slēgšanu.
Savukārt Saldus Vakara vidusskolas programmas pārņem Saldus vidusskola. Jau pēc pērn izskanējušajām ziņām par ieceri atteikties no vakarskolām, pievienojot tās citām izglītības iestādēm, Saldus Vakara vidusskolā šajā mācību gadā iestājušies mazāk audzēkņu. Pērn septembrī tajā bija 80 skolēnu, bet šā gada sākumā pēc nesekmīgo atskaitīšanas palikuši 59 audzēkņi.
Vēl virkne izglītības iestāžu piedzīvos dažādas izmaiņas - arī statusa. Liepupes vidusskola kļūs par pamatskolu, bet Tīnūžu pamatskola - par sākumskolu. Citviet skolas pārtaps par struktūrvienībām. Piemēram, Rites pamatskola Viesītes novadā. Vēl iepriekšējā gadā pašvaldība neplānoja tās reorganizāciju, taču šogad to pievienoja Viesītes vidusskolai. Novada domes vadība gan apgalvo, ka faktiski pamatskolu neslēdz. Tā turpmāk palikšot kā mācību vieta, kurā īstenos vienu no vidusskolas programmām. Tā tiekot darīts, jo ļaujot saglabāt skolu un arī darba vietu pedagogiem.