Mēģina iekustināt pirmsskolas pedagogu algu modeli
 
©Pixabay

Vakar pedagogu arodbiedrības pārstāvji tikās ar premjeru Māri Kučinski, lai pārrunātu vairākus sasāpējušus nozares jautājumus: par pirmsskolas pedagogu algu modeļa maiņu, izdienas pensijām un skolotāju darba samaksas grafika īstenošanu. Sarunas laikā izdevies rast iespējamos risinājumus pirmajos divos jautājumos, taču par trešo šobrīd skaidrības ir maz.

Šā gada maijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīkoja vēstuļu un parakstu vākšanas kampaņu, adresējot to valsts amatpersonām. Viens no tās mērķiem bija panākt visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu (arī to, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā no 1,5 līdz četriem gadiem) darba samaksas pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta, sākot ar 2019. gadu. Akcijas laikā visā Latvijā tika savākti 42 549 paraksti par algu modeļa maiņu, kas ļautu novērst nevienlīdzību, salīdzinot ar citu izglītības pakāpju skolotājiem, kuriem tiek maksāts no valsts, nevis no pašvaldības budžeta. Līdz ar to viena un tā paša darba darītājiem summa atšķiras, jo atšķirīgas ir katras vietvaras finansiālās iespējas. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka panākta vārdiska vienošanās ar premjeru, kas paredz - no nākamā gada 1. janvāra apmaksāt no valsts kabatas četras no 40 stundām, ko nedēļā nostrādā pirmsskolas pedagogs. Savukārt līdz 2020. gadam - tās varētu būt jau desmit stundas.

Patlaban uz priekšu nevirzās arī pedagogu algu grafiks.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts pedagogu izdienas pensiju jautājums. I. Vanaga atgādināja, ka 1993. gadā tika pārtraukta to piešķiršana, bet LIZDA uzskata, ka šis jautājums pakāpeniski risināms, nodrošinot izdienas pensiju trīs pedagogu grupām - speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas skolotājiem. Tas nepieciešams, jo pēc 50 gadu vecuma šīs profesijas pārstāvji bieži saskaras ar veselības traucējumiem (redze, dzirde, balssaites, mugurkaula problēmas u.c.), kas sagādā grūtības darba pienākumu izpildē. Patlaban gan M. Kučinskis iebilstot pret likumprojekta tālāku virzību, vēršot uzmanību uz Valsts kontroles atzinumiem par pensiju sistēmu. Tā pirms gada jau akcentēja, ka izdienas pensijas saņēmēju loks arvien pieaug, bet nav izvērtēts, kurām profesijām tās tiešām būtu nepieciešamas. Viena no iespējām, kā tomēr varētu atbalstīt skolotājus, ir sociālā atbalsta programma, kas paredzēta tiem pirmspensijas pedagogiem, kuriem jāpamet darbs skolas likvidācijas dēļ. Patlaban uz šo finansiālo palīdzību pieteicies vien neliels skaits darbu zaudējušo - lielākoties no internātskolām, kurām līdz 2019. gadam jābeidz pastāvēt, skaidroja I. Vanaga. Viņa piebilda - lai ieviestu dzīvē šo atbalsta instrumentu, vajadzīgs juridiski to nostiprināt, citādi tas arī paliks gaisā karājoties. Diemžēl šie jautājumi, kas ir iekļauti LIZDA un visu Saeimā pārstāvēto partiju sadarbības līgumos, līdz šim tā arī iestrēguši, jo atbildīga rīcība un doto solījumu izpilde no politiķu puses nav sagaidīta. Cerams, ka līdz 15. augustam, kad uz sēdi sanāks LIZDA padome, tie iegūs konkrētākas aprises.

Patlaban uz priekšu nevirzās arī pedagogu algu grafiks. Šajā reizē to pārrunāt ar premjeru nav izdevies, sacīja LIZDA vadītāja, taču nekādā ziņā tas neesot noņemts no dienas kārtības. Mācību gada beigās kļuva skaidrs, ka septembrī algu palielinājumu visi pedagogi nevarēs sagaidīt, jo tam valsts budžetā nepietiek naudas, proti, šā gada četriem mēnešiem papildus ir nepieciešami 6,4 miljoni eiro, bet nākamajam gadam vēl 19 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsvēra, ka iecerētais ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas nav iegūts.

I. Vanaga jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka tā varētu notikt un ka šis avots nedrīkstētu kļūt par galveno grafika īstenošanai. Turklāt viņa joprojām neesot saņēmusi atbildi no IZM, cik skolu būtu jāslēdz, lai savāktu vajadzīgo summu algu kāpināšanai. Jo šogad tika slēgtas vai reorganizētas 60 skolas, un no tā iegūti vien 1,8 miljoni eiro, kas izrādījās stipri par maz.

Ja šie jautājumi tā arī netiks risināti, LIZDA ir pilna apņēmības jau septembrī rīkot protesta akcijas, uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja.