Pieprasītākās augstskolas Latvijā - LU, RTU un RSU

Studijām Latvijas augstskolās 2018./2019.akadēmiskajā gadā pašlaik pieteikušies 10 047 reflektanti, noskaidrots augstskolās.

Pērn vienotajā uzņemšanas sistēmā studijām kādā no 12 šajā sistēmā iekļautajām augstskolām bija pieteikušies 8034 reflektanti, līdz ar to šī gada reflektantu skaits, sasniedzot 8147 studētgribētājus, ir nedaudz pieaudzis. Vērā ņemami kāpis reflektantu skaits Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) - studijām piesakoties 1900 cilvēkiem, studētgribētāju skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 15%.

Kā liecina informācija portālā "Latvija.lv", no tajā iekļautajām 12 augstskolām visvairāk jeb 3491 studētgribētāji pieteikušies kādai no studiju programmām Latvijas Universitātē (LU). Salīdzinot ar pagājušo gadu, studijām kādā no LU programmām pieteikušies par 178 reflektantiem mazāk. Otrajā vietā ar 2388 studētgribētāju pieteikumiem šogad pieteikšanos studijām noslēgusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Šogad studijām RTU pieteicās par 74 reflektantiem vairāk nekā pērn.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studētgribētāju uzņemšana noritējuši atsevišķi no 12 vienotajā uzņemšanas sistēmā iekļautajām augstskolām. Studijām RSU pieteikušies 1900 cilvēki, kopumā iesniedzot 5214 pieteikumus dažādām augstskolā piedāvātajām studiju programmām. Reflektantu skaits RSU šogad ir par 15% augstāks nekā pērn.

Interesi par studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē pieteikumu pieņemšanas laikā izrādījuši 807 studētgribētāji, Daugavpils Universitāte saņēmusi 348 reflektantu pieteikumus, Banku augstskola - 236, Liepājas Universitāte - 215, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija - 208, Vidzemes Augstskola - 142, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA" - 119, Ventspils Augstskola - 117, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola - 40, bet Ekonomikas un kultūras augstskola - 36 studētgribētāju pieteikumus.

Ņemot vērā, ka vienā pieteikumā studētgribētājs var atzīmēt līdz 20 prioritātēm, kopumā 8147 reflektanti iesnieguši 33 232 dažādu prioritāšu pieteikumus dažādās studiju programmās.

Lielākā interese par kādas no 12 vienotajā uzņemšanas sistēmā iekļauto augstskolu piedāvātajām studiju programmām ir par LU programmu "Tiesību zinātne", kurai pieteikušies 358 cilvēki. Otra populārākā ir LU studiju programma "Datorzinātnes", kurā interesi studēt izrādīja 329 personas. LU studiju programmai "Ārstniecība" pieteikušies 325 cilvēki, LU studiju programmai "Komunikācijas zinātne" - 230, RTU studiju programmai "Datorsistēmas" - 230, LU programmai "Psiholoģija" - 196, RTU studiju programmai "Informācijas tehnoloģija" - 191, RTU studiju programmai "Būvniecība" - 166, RTU programmai "Arhitektūra" - 131, bet LU programmai "Vadības zinības"- 119 cilvēki.

Savukārt no RSU piedāvātajām 68 studiju programmām veselības aprūpes jomā visvairāk pieteikumu ir programmās "Medicīna", "Uzturs", "Fizioterapija", "Ergoterapija" un "Ortozēšana - protezēšana". Savukārt sociālo zinātņu jomā ar popularitāti izceļas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, starptautiskā biznesa un mārketinga studijas, bet RSU Liepājas filiālē - "Māszinības", "Ārsta palīgs" un "Ārstnieciskā masāža".

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 13.jūlijā pēc plkst.15, otrās kārtas rezultāti - 17.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti e-pakalpojumā "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā. Pēc konkursa 1.kārtas rezultātu uzzināšanas 13.jūlijā reflektantam jāizlemj, vai viņš vēlas turpināt piedalīties konkursā uz pieteikumā norādītajām studiju programmām vai nevēlas pretendēt uz studijām nevienā no studiju programmām.

Šogad izglītības pārvaldēm izsniegti 19 103 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais