Saeimas frakcija "Saskaņa" šodien ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, bet prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.
"Saskaņa" vērš uzmanību, ka, gatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā, priekšlikumu tabulā tika iekļauti izglītības un zinātnes ministra K.Šadurska priekšlikumi, kuri cita starpā nosaka, ka visās Latvijā esošajās augstskolās un koledžās, tostarp privātajās, no 2019. gada 1. janvāra drīkstēs īstenot studiju programmas tika tikai valsts valodā, bet studiju programmās ar īstenošanu citās valodās, studentu uzņemšana vairs nebūs atļauta.
Minētie priekšlikumi bez pamatojuma tika iesniegti likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā, un tie neatbilst nevienam no likumprojekta iesniedzēja anotācijā norādītajiem mērķiem, proti - noteikt augstskolas vai koledžas dibinātāja tiesības pieņemt lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu; deleģējumu Ministru kabinetam noteikt studiju virzienu atvēršanas kārtību; studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu parakstīšanas procesa atvieglotu kārtību.
Šie sasteigtie priekšlikumi netika konceptuāli apspriesti un izvērtēti. Pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus, ir radīts jauns valodas ierobežojums attiecībā uz studiju un pētniecības procesu Latvijas augstskolās un koledžās.
Objektīvi vērtējot esošo stāvokli, nākas konstatēt, ka augstākās izglītības nozarē pastāv internacionalizācijas tendences. Latvijā bez ievērojama valsts atbalsta un stratēģijas augstākās izglītības eksports ir kļuvis par nozīmīgu tautsaimniecības nozari. Statistika liecina, ka pēdējos gados ārvalstu studentu skaits, kas studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai, Latvijas augstskolās ir palielinājies divas reizes. Ārvalstu studentu studijas pārsvarā ir finansētas no ģimenes līdzekļiem vai personīgajiem uzkrājumiem no studiju kredīta, kas ņemts izcelsmes valstī pirms došanās uz Latviju. Tieši studiju maksa, mājokļa un citi dzīvošanas izdevumi, kā arī tūristi, kas apciemo ārvalstu studentus, nodrošina Latvijas tautsaimniecības ieguvumu. Tādejādi augstākā izglītība ir nozare ar nozīmīgu ekonomisku potenciālu: 1 000 jauni ārvalstu studenti gadā nozīmētu 27 milj. euro pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Pieņemtie grozījumi praktiski liedz iespēju pastāvēt tādai nozīmīgai tautsaimniecības nozarei kā augstākās izglītības eksports. To savā nesenajā preses konferencē norādīja arī vairāku augstskolu pārstāvji, arī politiķi.
"Saskaņa" vērš uzmanību, ka pieņemot grozījumus trešajam lasījumam, koalīcija ir ignorējusi arī Valsts prezidenta 2016. gada 12. septembra vēstulē Saeimas priekšsēdētajai izteikto pamatoto uzstādījumu, "ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus un tehniskus labojumus, kas vērsti uz likumprojekta teksta sakārtošanu, vai ir nepieciešami lai novērstu likumprojekta teksta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma."