Vēl nevienojas par izmaiņu ieviešanu augstskolu akreditācijas procesā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien vēl nespēja vienoties par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto grozījumu Augstskolu likumā, kuri paredz izmaiņu ieviešanu augstskolu akreditācijas procesā, atbalstīšanu.

Komisijas sēdē plašas debates raisīja jautājums par izglītības programmu un virzienu akreditācijas principiem un niansēm.

Augstākās izglītības padome (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra norādīja, ka, izvērtējot studiju programmas, ir nepieciešams vērtēt ne tikai to vai konkrētā augstskolā tiek sasniegti studiju rezultāti, bet arī pašu studiju procesu.

Sēdes laikā vairākkārtīgi izskanēja uztraukums par to, ka ar plānotajiem grozījumiem varētu tikt slēgti studiju virzieni, kuros ir problēmas ar kādu konkrētu studiju programmu, tādējādi radot neērtības studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) šādas bažas noraidīja, skaidrojot, ka paredzētajos grozījumos ir noteikts, ka izvērtēšanas komisija "var slēgt studiju virzienu", taču tas nenozīmē, ka tā vienmēr tiks darīts. Ministrs uzsvēra, ka izvērtēšanas komisija ņemtu vērā Latvijas finansiālo situāciju un rīkotos atbilstoši.

Komisija nolēma turpināt skatīt priekšlikumus pirms likumprojekta nodošanas trešajā lasījumā nākamajā sēdē, kas paredzēta 13.jūnijā plkst.9.

Jau vēstīts, ka komisija izstrādātos grozījumus skatīja jau pagājušajā nedēļā, taču nespēja vienoties par augstskolu akreditāciju vērtēšanas principiem un atlika jautājuma skatīšanu. IZM rosināja Augstskolu likumā ieviest grozījumus, kas paredzētu augstskolu akreditācijā turpmāk ieviest studiju programmu akreditāciju, nevis virzienu, kā bija līdz šim. Šajā redakcijā IZM paredz noteikt, ka tiek vērtētas visas studiju virzienā iekļautās programmas, kas tādā veidā nosaka arī kopējo studiju virziena akreditācijas termiņu.

Proti, studiju virziens tiks akreditēts uz sešiem gadiem, ja 75% tajā iekļauto programmu būs saņēmušas vērtējumu 3, kas nozīmē "labi". Virziens netiks akreditēts, ja vismaz 15% tajā iekļauto programmu saņems vērtējumu - 1, kas ir "neapmierinoši." Pārējos gadījumos virziens tiks akreditēts uz diviem gadiem. Vērtējums 2 nozīmēs "apmierinoši."

Vēl ministrija piedāvāja apstiprināt "akreditāciju izretināšanas" plānu līdz 2023.gadam, jo 2019.gadā gaidāms "akreditāciju bums" un IZM kapacitāte vienkārši neļaušot tās visas kvalitatīvi apgūt.

Tāpat ministrija informēja, ka balstoties uz iepriekš saņemtajiem iebildumiem, jautājumu par institucionālās akreditācijas ieviešanu augstskolās IZM virzīs kā atsevišķu likumprojektu un šajos grozījumos šis jautājums skatīts netiks.

Lai gan konceptuāli iesaistītās puses šādu likumprojekta redakciju atbalsta, iebildumi, konkrēti par šo vērtēšanas sistēmu, radās Augstākās izglītības centram (AIC), Augstākās izglītības padomei (AIP), kā arī Rektoru padomei, kuras norādīja, ka nav īsti saprotams, kā šis vērtējums iespaidos kopējo virziena "izdzīvošanu". Viņi skaidroja, ka neesot īsti saprotams vai studiju virziens kopumā zaudēs iespēju akreditēties uz sešiem gadiem, ja, piemēram, virzienā, kurā ir 30 programmas, piecas no tām saņems zemāko vērtējumu. Tāpat neesot skaidrs, kas notiks, ja virzienos, kuros ir, piemēram, sešas programmas, tikai viena no tām saņems vērtējumu viens.

Tāpat institūciju pārstāvji norādīja, ka neizprot, vai šāds vērtējums tiks piešķirts par katru no vairākiem programmas aspektiem vai tikai par programmu kopumā.

AIC pārstāvji rosināja trīs vērtējumu vietā ieviest četru atzīmju sistēmu izdalot tās kā 4 -"izcili", 3 - "labi", 2 - "vidēji" un 1 - "vāji." Šāds sadalījums, viņuprāt, palielinātu fleksibilitāti un daudz skaidrāk ļautu saprast vai programma "ir drīzāk laba vai drīzāk slikta."

Tā kā klātesošo vidū bija vairākas neskaidrības, komisijas vadītājs Aldis Adamovičs rosināja iesaistītajiem vēlreiz savā starpā pārrunāt vērtēšanas skalas kritērijus un piemērošanu un jautājuma skatīšanu atlikt. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) gan norādīja, ka augstskolām ir ārkārtīgi nepieciešams skaidri saprast akreditēšanās termiņus sākot no 2019.gada, tādēļ jautājums ir jāskata pēc iespējas ātrāk, lai tos varētu pieņemt vēl šī valdība.