Šogad notiks pirmais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas izlaidums. To beigs 24 talantīgi «divpadsmitie», no kuriem vairākums plāno studēt RTU vai kādā citā Latvijas augstskolā.
RTU vadība atzīst, ka šis solis - veidot vidusskolu - attaisnojis cerības, un to apliecina arī skolēnu augstie mācību rezultāti.
Lēmums attaisnojies
Jauniešiem, kas te ir iestājušies, netiek noteikta prioritāte obligāti palikt mācīties tālāk RTU, skaidro Inženierzinātņu vidusskolas valdes loceklis Artūrs Zeps, uzsverot, ka tā vietā viņiem tiek piedāvāta iesaistoša stratēģija, gan nodrošinot papildu mācību vielu, gan iespēju piedalīties dažādos zinātniski pētnieciskajos darbos un izmantot augstskolas laboratorijas, kā arī komunicēt ar RTU studējošajiem un mācību personālu. Šī integrētā pieeja nostrādājusi, jo aptaujas liecina, ka lielākā daļa šā gada beidzēju plāno studēt RTU, kur viņiem tiks piedāvāta ne gluži tāda formāta izglītība kā pārējiem studētgribētājiem, bet gan izcilības programma, kas balstīsies uz īpaši pielāgotiem individuālajiem plāniem. Šī programma būs pievienotā vērtība augstskolai, jo ir vērsta uz talantīgiem jauniešiem - ne tikai konkrētās skolas absolventiem. Tā ļaus noturēt Latvijā spējīgākos jauniešus, kas grib vairāk iegūt tieši satura ziņā, ir pārliecināts A. Zeps. Ir arī domāts paplašināt skolas piedāvājumu, proti, veidot sava veida starptautiskā bakalaurāta programmu, bet ar akcentu uz dabaszinātņu priekšmetiem. Iespējams, ka tā tiks sākta 2019. gada 1. septembrī.
A. Zeps uzskata, ka lēmums veidot šādu skolu ir attaisnojies. Lūk, piemērs - Ata Kronvalda fonda veidotajā labāko mazo skolu grupā tā ir stabila līdere, jo olimpiāžu rezultāti valsts līmenī patiešām ir ļoti labi. Konkurss, lai šajā mācību iestādē iekļūtu, gan joprojām ir ļoti nopietns. Atlases kārtība nav mainīta, un jau ceturto gadu tika rīkota skolas olimpiāde - tās pirmajā kārtā piedalījās 300 dalībnieku, uz otro tika virzīti 100. Uzvarētāji «automātiski» iekļūst 10. klasē, bet pārējiem gribētājiem jāiztur iekšējais konkurss - tajā piedalījās 150.
Skolas valdes loceklis norāda, ka jau pirmā mācību gada beigās skola izgājusi akreditāciju, kas deva iespēju saņemt valsts mērķdotāciju un pretendēt uz pašvaldību finansējumu. Turpinās sadarbība ar lielajiem partneriem, kas atbalsta un finansē skolas darbību. Piemēram, drīzumā ar Latvenergo atbalstu taps jauna auditorija - virtuālās realitātes klase. Tā ir arī iespēja skolēniem iziet obligāto vasaras praksi šajos uzņēmumos.
Galvenais - zinātkāre
Šogad 12. klasi beigs arī Roberts Pavlovskis, ar kuru Neatkarīgā sarunājās pirms diviem gadiem - 11. klases sākumā, bet Rūdolfs Agris Stilve toreiz tikko bija kļuvis par šīs skolas audzēkni. Rūdolfs atzīst, ka tas uztraukums, kas bijis pašā sākumā, nu jau zudis: «Toreiz vēl nezināju, ko es gaidu no skolas un no sevis. Man nebija šaubu par saviem spēkiem un spējām savā Vecumnieku vidusskolā, taču par jauno skolu nebiju tik drošs. Šobrīd esmu guvis pārliecību, ka arī šeit esmu konkurētspējīgs. Liela pateicība par to pienākas arī skolotājiem, kas ļoti spēj motivēt un ieinteresēt.» Katrā ziņā priecējot, ka te sapulcējas jaunieši, kas grib vairāk uzzināt, nevis pierādīt, ka ir labākie. Jā, vidējā atzīme esot svarīga, taču ne tā, lai par visām varītēm to celtu uz augšu. Pamatskolu beidzot, tā bijusi 9,1, bet viņš nedomā, ka pašreizējā - 8,3 - būtu vērtējams kā kritums. Jau pēc pirmā semestra 10. klasē iekļuvis klases desmit labāko grupā, kas apliecināja - viss ir kārtībā. Jāmācās ir vairāk, bet ar visu tiekot galā. Iznāk laiks arī interešu nodarbībām, šogad tas ir elektronikas un robotikas pulciņš. Kopā ar skolas komandu piedalījies Eiropas sacensībās Igaunijā, un tas viņam bijis lielas izaicinājums. Vaicāts par vasaras plāniem, Rūdolfs teic, ka pirmās divas nedēļas esot obligātā prakse - šogad izvēlējies doties uz RTU «datoriķu» fakultāti. Pēc tam? Kārtīgi atpūsties, kā arī realizēt vienu no saviem projektiem. Par to, ko darīs pēc skolas beigšanas, gan vēl nezinot - visādus variantus izskatījis, taču pie gala lēmuma vēl neesot nonācis.
Šarms - būt pirmajai klasei
Savukārt Robertam vasara esot izplānota jau februārī - eksāmeni, izlaidums, dziesmu svētki, kuros viņš piedalīsies ar RTU jaukto kori Vivere. Vēl ir arī paredzēts ceļojums, kam krājis naudu trīs gadus. Atgriezties plānots augustā, un tad jau redzēs, ko tālāk. Īsti vēl nav līdz galam skaidrs, kur stāsies, taču virziens gan iezīmēts - ekonomika. Ļoti iespējams, ka to mācīšoties RTU. Tādā ziņā šī augstskola ir ļoti laba izvēle, jo šeit ir ļoti plašs piedāvājums, ieskaitot RTU Rīgas Biznesa skolu. Kāpēc ekonomika? Šogad piedalījies valsts olimpiādē ekonomikā, kur ieņēmis pirmo vietu. Pirms tam uzvarējis vienā biznesa konkursā, kurā ieguvis arī glītu naudas summiņu. Tas vedis vēl tālāk, izvēloties zinātnisko darbu, nolēmis izstrādāt to par noguldījumu iespējām jauniešiem līdz 18 gadiem.
Vai šī skola bijusi pareizā izvēle? Laikam jau jā, it īpaši šarms būt pirmajā klasē, kas sāka šeit mācīties. Te ir ļoti motivējoša vide un klasesbiedri - diez vai citur kas tāds būtu iegūstams. «Būt tuvumā biedram, kurš ir pirmās vietas ieguvējs valsts fizikas olimpiādē, tas vien ir forši. Viņš vienmēr ir atsaucīgs un palīdz izskaidrot, ja ko nesaproti. Arī tas priecē, ka, lai gan ar eksaktu ievirzi, interešu ziņā visi atšķiramies - tieši dažādība padara mūs interesantākus un labākus,» teic Roberts, piebilstot, ka pat starpbrīžos nekad neesot tukšas, bet ļoti jēdzīgas sarunas. Tas gan nenozīmē, ka te mācoties nūģi. Nebūt ne. Daudzpusīgi. Sportiski. Asprātīgi. Lieliski arī tas, ka viņš kā lauku puisis no Balviem var dzīvot dienesta viesnīcā, kas tiek piedāvāta bez maksas. Ir arī stipendija. Brīvā laika gan iznāk pamaz, un tas jāsadala starp kori, tagad arī autoskolu, sportošanu, teātra izrādēm un vēl citām interesēm.
