Daļa internātskolu mēģina spuroties pretī IZM lēmumam tās likvidēt kā šķiru

© F64

Daļa pašvaldību internātskolas jau slēgušas, vēl daļa mēģina spuroties pretī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumam tās likvidēt kā šķiru, jo uzskata, ka visus ielikt vienā katlā ar nosaukumu – iekļaujošā izglītība – nav iespējams. Tie, kas jau spēruši šo soli, vērš uzmanību arī uz ievērojamiem vietvaras tēriņiem, kas izmaksājami likvidēto skolu pedagogiem, bet ko IZM solījusi segt no sava maciņa.

Gan IZM, gan tiesībsargs, gan vēl daļa nozarē strādājošo uzskata, ka internātskolas (tas neattiecas uz skolām bērniem ar īpašām vajadzībām) ir likvidējama pagātnes palieka: tās tikai padziļina segregāciju. Šiem bērniem nav jāveido īpašas mācību iestādes, bet viņi jāizglīto parastajās skolās, risinot viņu problēmas ar atbalsta personāla vai sociālo darbinieku palīdzību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra IZM Izglītības departamenta vadītāja vietniece Līga Buceniece. Viņa minēja pārliecinošus piemērus, kas rādot - šādu bērnu iekļaušana parastajā skolā var notikt veiksmīgi. Lūk, tāda esot Drabešu jaunā pamatskola, kur no bijušās internātskolas 45 audzēkņiem mācības turpinot 37. Tikpat labs piemērs esot Cesvaine, kur bērniem nodrošināti arī skolas internāta pakalpojumi. Tāpat jāuzteic Liepāja, jo pašvaldības pārstāvji atnākuši ar jau gatavu risinājumu, kā reorganizēt internātskolu. L. Buceniece norādīja, ka būtiska loma šajā darbā ir sociālajam dienestam. Vienīgais trūkums, slēdzot šīs mācību iestādes, esot individuālas pieejas trūkums to bijušajiem audzēkņiem, kā arī darba vietu zaudējums.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis gan apšaubīja, vai viss ir tik labi. Ja IZM atzītu, ka problēmas ir, tad tam būtu vairāk ticamības. Tāpat viņš uzsvēra, ka patiesībā iekļaujošā izglītība ir ļoti dārga un to var atļauties daudz bagātākas valstis nekā Latvija, tostarp - nodrošināt vajadzīgo atbalsta personālu. Arī citi klātesošie vērsa uzmanību uz to, ka nevar cerēt - visu atrisinās sociālie dienesti. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis piebilda, ka viņam uz 15 pagastiem ir astoņi sociālie darbinieki, jo vairāk pašvaldība nevarot atļauties. Viņš šauboties, vai tie tiks galā ar visām problēmām, kas viņiem būs jārisina. Satraucot arī tas, ka, likvidējot Liepnas internātpamatskolu (tajā mācās 88 bērni, no tiem astoņi ar īpašām vajadzībām), kurā strādā 22 pedagogi, atlaišanas pabalstu izmaksai pašvaldībai no savas kabatas jāmaksā vairāk nekā 21 000 eiro. Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis solījies, ka nauda pabalstiem būs.

Arī citu internātskolu direktori un pašvaldību vadītāji pauda: reforma notikusi nepārdomāti un nesagatavoti, neņemot vērā reālo situāciju, jo IZM neskaidrojusi, kā tā notiks un kāds būs finansiālais segums. Vai tikai šie bērni, no kuriem puse nāk no problēmģimenēm, galu galā «neaizies garām skolai»? Jo nav noslēpums, ka «internātskolas bērnus tā īsti neņem nekur», teica Latvijas Vecāku kustības pārstāvis Reinis Ziļevs, akcentējot, ka neredzot komisijā notiekošajai sarunai jēgu, jo sanākušie no tās neko negaida. Tā drīzāk esot atvadu saruna.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.